Zeltiņu pagasta “Jaunbaltos” pa pagalmu pastaigājas zosis un pīles. Saimniece Agrita Andrejeva redz, ka putni jūt pavasara tuvumu un priecājas par saules atgriešanos.
Zeltiņu pagasta “Jaunbaltos” pa pagalmu pastaigājas zosis un pīles. Saimniece Agrita Andrejeva redz, ka putni jūt pavasara tuvumu un priecājas par saules atgriešanos.
“Kad putni tiek ārā, viņiem spārni vien švīkst pa gaisu. Liekas, tūlīt pacelsies spārnos. Tas ir tāds prieks! Turklāt zosis laižu laukā visu laiku. Ja vajadzēs atstāt iekšā kūtī, tad putniem būs stress. Tas ietekmēs zosu labsajūtu un veselību, kā arī dēšanu. Saules stari putniem ir vajadzīgi. Domāju ierīkot nožogotu laukumu, lai zosis varētu uzturēties svaigā gaisā un nenonāktu kontaktā ar savvaļas putniem. Lai gan ir uztraukums, ka putnu gripa var iztukšot kūti, pagaidām ceru, ka viss būs labi. Zosis sākušas dēt, likšu arī perēt. Tomēr uz visu jābūt gataviem,” spriež A.Andrejeva. “Jaunbaltos” nav tikai zosis, bet ir arī gaļas lopi, tāpēc saimniecībai nedraud bankrots gadījumā, ja vajadzēs likvidēt putnus. Tiesa, mājputnu olas un gaļa ir pieprasīta. Zemniece domājusi iepirkt vēl zoslēnus, celt putniem atsevišķu kūti, bet tagad no šīs ieceres būs jāatsakās. Gandrīz trīs kilometrus no viņas saimniecības ir dīķis, kurā dzīvo gulbji. Pagasta iedzīvotāji ar bažām gaida skaisto putnu atlidošanu pavasarī.
Diemžēl nav iespējams Latviju izolēt no pārējās pasaules un novērst gājputnu atgriešanos, tādēļ Zemkopības ministrija steidzamības kārtā nodevusi valdībai noteikumus par putnu turēšanas pagaidu ierobežojumiem. Tie paredz aizliegumu putnu saimniecībās turēt mājputnus ārā. Putniem būs jāatrodas telpās vai arī iežogotās, apjumtās teritorijās. Tie būs jādzirdina un jābaro telpās, turklāt ūdens dzirdināšanai jānodrošina no akām vai urbumiem, nevis no atklātām ūdenskrātuvēm, jo tajās var izplatīties putnu gripas vīrusi. Noteikumu projekts paredz arī pagaidu aizliegumu putnu tirdzniecībai tirgos, gadatirgos un izbraukuma tirdzniecībā.
Lielās putnu fermas, arī “Vistako”, jau tagad īsteno visus bioloģiskās drošības pasākumus.
Cik liela iespēja inficēties ar putnu gripu būs mājputniem piemājas saimniecībās, vislielākajā mērā ir atkarīgs no putnu turētāju atbildības. Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki atzīst, ka noteikumi neko nedos, ja tos nepildīs. Viņi aicina iedzīvotājus neļauties panikai, kas reizēm rada vēlmi īstenot nepamatotas idejas. Daži iedzīvotāji ieteikuši postīt stārķu ligzdas māju tuvumā, šaut zvirbuļus un ierobežot gājputnu piekļūšanu dīķiem. Ar putnu gripu slimo vistas, tītari, pīles, zosis, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk citu putnu sugas. Vīrusa izplatītāji ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni. Mājputni var inficēties, nonākot kontaktā ar slimajiem putniem vai arī uzņemot slimības ierosinātāju ar barību vai ūdeni. Slimību uz citām novietnēm var pārnest arī ar aprīkojumu, darbarīkiem, iepakojuma materiāliem, transporta līdzekļiem un darbiniekiem.
Noteikumu uzraudzību un kontroli veiks Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki. Paredzēts, ka tie būs spēkā līdz šā gada 31.maijam.
