Ieejot jebkurā telpā, nereti vispirms ieraugām aizkarus pie logiem – gan tad, ja tie ir gaumīgi pieskaņoti telpai un šķiet nemanāmi, gan tad, ja tie ir ļoti grezni.
Ieejot jebkurā telpā, nereti vispirms ieraugām aizkarus pie logiem – gan tad, ja tie ir gaumīgi pieskaņoti telpai un šķiet nemanāmi, gan tad, ja tie ir ļoti grezni. Aizkaru dizainere Dace Brīdaka – Kalniņa atzīst, ka dažiem cilvēkiem aizkari ir dzīves nepieciešamība, dažiem – būtiska interjera sastāvdaļa.
Ne visi klienti skaidri zina, kādus aizkarus vēlas. Ja klients īsti nezina, ko vēlas, tad vispirms sāk ar izmēru noskaidrošanu – logam, telpai. Ja dizainere nedodas izbraukumā uz mājām, ir labi, ja klients ir atnesis parādīt gabaliņu no savas istabas tapetes, jo tad var redzēt telpas krāsas.
“Protams, vislabāk ir aiziet uz mājām, jo tad var redzēt arī mēbeles un paklāju. Ir klienti, kas vēlas aizkarus pieskaņot mēbelēm, bet es neieteiktu to darīt, jo labāk ir tos pieskaņot telpai – sienām, grīdas krāsai vai paklājam. Ja aizkarus pieskaņo mēbelēm, tas bieži vien izdodas neveiksmīgi – ieejot telpā, cilvēks redz kopējo telpas krāsu, bet mēbeles tik ļoti neievēro. Aizkari ir jāizceļ uz telpas, nevis mēbeļu fona. Turklāt cilvēkam ir jāizvēlas, vai viņš telpā grib aizkaru akcentēt vai panākt, ka tas saplūst ar telpu. Ja telpā ir greznas mēbeles, aizkaru ieteicams izvēlēties nemanāmu. Savukārt lielai telpai nav ieteicams izvēlēties lielus un košus, svītrainus vai punktainus aizkarus, jo, ilgāku laiku uzturoties telpā, to krāsas sāk nogurdināt. Ja istaba ir maza ar neitrālām mēbelēm, tad var akcentēt aizkarus,” iesaka D.Brīdaka – Kalniņa.
Kas ir aizkaru modē? “Pašlaik modē nāk paneļsistēmas. To izveidē vajag maz auduma, tās ir bīdāmas ar atsvaru apakšpusē. To veidošanā vienā aizkarā var kombinēt daudzu audumu veidus, krāsas. Pati paneļsistēma nav lēta, toties tajā vajag maz auduma,” klāsta D.Brīdaka – Kalniņa.
Modē ir arī salokāmie aizkari jeb romiešu žalūzijas. Arī tām vajag maz auduma, turklāt tās izskatās skaisti. Romiešu žalūzijas var salocīt kā grāmatiņā, virzienā no apakšas uz augšu. To malā ir iestrādāts pacelšanas un nolaišanas mehānisms ar aukliņu. Šīs žalūzijas vairāk izmanto naktij. Romiešu žalūziju priekšrocība ir tā, ka tajās viegli var nomainīt audumu, uzšujot jaunu, ja līdzšinējais ir apnicis.
“Gandrīz visi aizkaru audumi ir sintētiski, toties viegli krītoši. Cilvēki labprāt izvēlas burzīta auduma aizkarus. Dienas aizkariem arvien vairāk sāk izvēlēties aizkaru tillu jeb tā saucamos neilona aizkarus. Modē nāk arī organza, kas ir caurspīdīga un labi laiž cauri gaismu. Organza gan ir dārgāka, nekā neilona aizkari, bet izskatās patiesi grezni. Ja cilvēks istabā grib akcentēt aizkarus, tad efektīvi to var izdarīt tieši ar organzu. Modē ir lina aizkari, arī apdrukāti lina aizkari, jo cilvēkiem patīk dabiskums. Linu bieži izmanto romiešu žalūzijās,” saka D.Brīdaka – Kalniņa.
Par aizkaru stangām
Mūsdienās ir plašas un daudzveidīgas būvniecības iespējas, arī māju logi bieži vien vairs nav tradicionālajā formā.
“Reizēm ir projektēti tik interesanti logi, ka ir problemātiski izdomāt, kā pie tā pielikt aizkaru. Tomēr mūsdienās ir tik dažādas iespējas, ka visu var izdarīt. Ir firmas, kas ražo pat dažādu izliekumu aizkaru stangas. Tagad ir pieejamas arī pie griestiem stiprināmas aizkaru stangas. Jāatzīst, ka cilvēki nelabprāt atsakās no ierastajām aizkaru stangām ar tā saucamajiem “krokodilīšu” āķīšiem, bet tie ļoti bojā aizkara audumu. Cenšamies klientus pārliecināt, ka arī plastmasas āķīši nav nemaz tik trausli, ir ērtāki, jo aizkaru no stangas var noņemt ar āķīšiem, izmazgāt un pēc tam pielikt atpakaļ. Turklāt ir arī audumā iestrādājami plastmasas riņķīši,” vērtē D.Brīdaka – Kalniņa.
Ja ir riģipša siena, nedrīkst likt smagus aizkarus pie sienas piestiprinātās stangās, jo tās neizturēs auduma svaru.
Kas piemērots?
Nav nosacījumu materiālam, kādu kurai istabai izvēlēties. Galvenais – lai saskan krāsas un lai aizkari ir funkcionāli. Tomēr ir savas raksturīgās iezīmes, kādus aizkarus cilvēki katrai istabai izvēlas.
“Bērnistabām izvēlas bērnišķīgākus, jautrākus un košus audumus. Ir nopērkami dienas aizkari ar dažādiem bērnu zīmējumiem – vardītēm, baloniņiem, kas cilvēkiem patīk. Parasti arī bērnistabu sienas, paklāji vai grīdas krāsa ir koša. Ja viesistabā ir brīva vieta, ir ieteicams izvēlēties greznus aizkarus, jo viesistabā to var atļauties. Guļamistabai parasti izvēlas tumšāk tonētus aizkarus, lai radītu intīmāku noskaņu. To var panākt, izvēloties tumšākus arī dienas aizkarus. Interesants un skaists efekts ir, kad guļamistabā dienas aizkars ir tumšāks nekā nakts aizkars. Ja ir šāda aizkaru krāsu kombinācija, ieslēdzot vakarā gaismu, no āra veidojas savdabīga krāsa. Savukārt iekšā telpa izskatās gaišāka,” saka D.Brīdaka – Kalniņa.
Virtuve ir vieta, kur nevajadzētu likt greznus aizkarus, bet viegli kopjamus, vienkārši un skaisti sašūtus. “Virtuvēm ir tendence izvēlēties īsus aizkarus – apmēram tikai līdz pus logam. Iespējams, tas ir tādēļ, ka zem logiem parasti atrodas radiatori un cilvēkiem gribas, lai tie ir brīvi. Reizēm pie loga ir izvietotas mēbeles, tādēļ cilvēki uzskata, ka garš aizkars nav nepieciešams. Savukārt darba kabinetos pārsvarā izvēlas žalūzijas vai simboliskus dienas aizkarus. Arvien biežāk arī guļamistabās izvēlas likt žalūzijas. It īpaši, ja ir mazs logs, jo – ja mazam logam abās pusēs piekar auduma aizkarus, logs izskatās smagnējs,” apgalvo D.Brīdaka – Kalniņa.
Par žalūzijām
Arī žalūzijām ir dažādi veidi. Ir vertikālās un horizontālās žalūzijas, rulložalūzijas, jau pieminētās romiešu žalūzijas.
“Rulložalūzijas var sarullēt, piestiprinot loga augšmalā tā, ka tās netraucē un nav pamanāmas. Vertikālās un horizontālās žalūzijas pašlaik vairs nav modē. Tagad modē ir minikasešu rulložalūzijas. Tās ir ievietotas nelielā metāla kasetē un var piestiprināt nevis pie sienas, bet loga rūts. Tādējādi, piemēram, pakešu logu var ērti atvērt un žalūzija netraucē,” skaidro dizainere.
Arī žalūziju audumi ir dažādi. Dažiem ir caurspīdīguma efekts, daži daļēji laiž cauri gaismu. Ir speciāli žalūziju audumi mitrām telpām un ugunsdroši. Dažu žalūziju audumus var tīrīt ar mitru lupatiņu, citus var pat mazgāt, bet tas vairāk ir raksturīgi vertikālajām žalūzijām.
D.Brīdaka – Kalniņa neiesaka aizkaru audumos vienā plaknē kombinēt vertikālās ar horizontālajām svītrām, pumpainu audumu ar puķēm, vēsos ar siltajiem toņiem.
“Ir audumi, kurus ir grūti iedomāties savienotus kopā, tomēr reizēm rezultāts nav slikts, ir neordinārs. Bet radīt šādu kombināciju izdodas reti. Pastāv stereotips: ja dienas aizkars ir vienkrāsains, tad nakts aizkaru var likt raibu un otrādi. Tā, protams, ir, bet reizēm arī raibus audumus var ļoti labi saskaņot un panākt gaumīgu efektu. Ja ir specifiska loga forma, var darīt otrādi – apakšā likt nakts aizkaru, bet virsū – dienas, pa dienu nakts aizkaru atvelkot malā,” pauž D.Brīdaka – Kalniņa.
Cik bieži mainīt aizkarus – tas atkarīgs no katra paša rocības un vēlmēm. Pārāk bieži tos mainīt nevajadzētu, it īpaši, ja reiz ir uzšūts grezns aizkars.
“Tagad aizkaru audumi ir kvalitatīvi un kalpo ļoti ilgi – neizdilst, neizbalo. Kāpēc skaistumu pēc gada jau mainīt, it īpaši, ja uzšūti krāšņi aizkari? Nav salīdzināmas istabas, kurā ir un kurā nav aizkaru, jo tie rada mājīgumu un siltumu telpā. Ar aizkariem ir tāpat kā ar zālēm – visiem klientiem neder viena recepte, katram vajag kaut ko savu. Ja to izdodas piemeklēt – tas ir ideāli,” atzīst D.Brīdaka – Kalniņa.
