Alūksnes rajona pašvaldību vadītājiem pagājušajā nedēļā Alūksnē bija tikšanās ar RAPLM Pašvaldību attīstības departamenta direktora vietnieka pienākumu izpildītāju Veroniku Jurču, tās laikā runāja par administratīvi teritoriālo reformu.
Alūksnes rajona pašvaldību vadītājiem pagājušajā nedēļā Alūksnē bija tikšanās ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) Pašvaldību attīstības departamenta direktora vietnieka pienākumu izpildītāju Veroniku Jurču, tās laikā runāja par administratīvi teritoriālo reformu.
Pašlaik RAPLM, konsultējoties ar vietējām pašvaldībām, izstrādā reformas karti, kurā atspoguļots gaidāmais Latvijas iedalījums novados pēc reformas. Jau līdz 1.jūlijam Ministru kabinetā šai kartei jābūt apstiprinātai.
V.Jurča uzteica Alūksnes rajona pašvaldības par laikus priekšlikumu, kuros pausti novadu modeļi, iesniegšanu ministrijai. No tiem ir izveidots sākotnējais reformas kartes variants. Ar to Alūksnes rajona pašvaldību vadītāji varēja iepazīties pagājušajā nedēļā, kad rajonu apmeklēja V.Jurča.
“Paralēli tam ir lūgts Latvijas Pašvaldību savienībai izveidot konsultatīvu darba grupu, kas arī analizētu šo karti. Tajā ir pieci pārstāvji no dažādiem Latvijas pagastiem, četri – no pilsētām, divi – no novadiem, kā arī no Pašvaldību savienības. Pēc tam šo karti ikviens interesents varēs aplūkot RAPLM interneta mājas lapā. Pašlaik šajā kartē ir 30 punkti, kurus ir jāapmeklē. Uzskatu, ka arī Alūksnes pusē daļai nav vēl īstas skaidrības, kā būtu labāk, bet par to visu ir jādiskutē,” saka V.Jurča.
Skaits vēl nav zināms
Pašlaik iesniegtie Latvijas pašvaldību priekšlikumi liecina, ka Latvijā varētu veidoties 138 novadi. Taču ir paredzēti arī varianti, ka varētu būt vairāk novadu, veidojot novadu pašreizējās pašvaldības administratīvajās robežās.
“Piemēram, ja kādai pašvaldībai, iekļaujoties citā novadā, nebūs atbilstoša infrastruktūra, ja kāda pašvaldība atrodas jūras krastā un maksā naudu Pašvaldību izlīdzināšanas fondā vai ir citi apsvērumi, kuru rezultātā šī pašvaldība novadā justos “samocīta”. Pieļaujot šos variantus, varētu būt pat līdz 173 novadiem,” uzsver V.Jurča.
Viņa pauž viedokli, ka nav viegli atrast pašvaldības optimālo lielumu, lai varētu pildīt pašvaldības funkcijas un lai pašvaldības iedzīvotāji būtu apmierināti. Vēl tagad pašvaldības var aktīvi paust savas domas ministrijai, lai rastu vēlamāko variantu.
“Tēlaini runājot, pašvaldībai ir jāaiznes zupas bļoda katram – klibam, vecam, aklam, slimam, mazam pašvaldības cilvēkam. Kā to visu sabalansēt, staigājot pa lielu teritoriju, lai šī zupas bļoda neizlītu, bet tajā pašā laikā gādāt arī par to, lai būtu ko ieliet šajā zupas bļodā? Katram ir jāizvēlas sev vēlamākais variants,” saka V.Jurča.
Alūksnes rajona padomes un Liepnas pagasta padomes priekšsēdētājs Laimonis Sīpols uzsver, ka jau šobrīd Valsts kasē trūkst līdzekļu, lai pašvaldības varētu ņemt kredītus un īstenot savus projektus, tad kā būs vēlāk? Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks vērš uzmanību uz pašvaldību kredītsaistībām.
“Arī Alūksnes rajona pašvaldību reģiona centrs būs Valmiera. Zinu, ka Valmiera vēlas ņemt vairāk nekā miljons latu lielu kredītu, lai remontētu ielas. Tur viss būs sakārtots, bet mums pēc 2007.gada 1.janvāra būs jāmaksā reģiona kredīti un paši nevarēsim attīstīties. Visu pašvaldību vadītāji baidās no tā, ka reģionā būs lielākā deputātu pārstāvniecība, bet mums tikai būs jānoskatās no malas un jābrauc uz Valmieru saņemt norādījumus, kā turpmāk dzīvot,” saka V.Jurča.
Mārkalnes pagasta padomes priekšsēdētāja Zinaīda Silirava uzskata, ka mazajām pašvaldībām būs ļoti grūti dzīvot, apvienojoties novadā, jo pašlaik vismaz saņem finansējumu no pašvaldību izlīdzināšanas fonda.
Paredz resursu koncentrāciju
“Pētījumi rāda, ka novada administrēšana izmaksās dārgāk, nekā tas ir šobrīd esošajā pārvaldes formā. Tad kā veidosies novadu ekonomiskā būtība? Novadā jebkura pakalpojuma saņemšana vairāk vai mazāk attālināsies no iedzīvotāja. Pašvaldību vadītāji baidās no tā, ka pakalpojumi būs pieejami, bet vai būs līdzekļi to saņemšanai konkrētās teritorijās?” jautā L.Sīpols.
V.Jurča norāda, ka novados būs administratīvo un finanšu resursu koncentrācija.
“Tagad katrā pašvaldībā ir projektu vadītājs vai plānotājs, bet nereti viņš strādā uz pusslodzi. Vai tas ir lietderīgi? Ir labāk, ja strādā kompetents speciālists pilnu darba slodzi. Ne visās pašvaldībās tagad ir juristi, bet ministrija saņem daudz privātpersonu sūdzību par administratīviem aktiem. Vairākas nelielas pašvaldības kopā varētu algot juristu. Ir arī citas lietas, ko, koncentrējot resursus, varēs risināt veiksmīgāk,” uzskata V.Jurča.
Nav sabalansētas algas
Apes pilsētas ar lauku teritoriju priekšsēdētāja Astrīda Harju norāda, ka ļoti svarīga ir algu indeksācija, lai pašvaldības varētu attīstīties.
“Pašlaik, piesaistot valsts un Eiropas fondu finansējumu, jūtam, ka varam attīstīties, bet mums trūkst cilvēkresursu kapacitātes. Manuprāt, šis arī ir apsvērums, kādēļ reforma ir vajadzīga. Latvijā vajadzētu pieņemt politisku lēmumu par algu indeksāciju, lai arī Latvijas lauki varētu attīstīties, lai arī te būtu cilvēkresursi,” ir pārliecināta A.Harju.
Alūksnes rajona padomes izpilddirektore Gunta Ļuļe uzsver – problēmas rada arī tas, ka pašlaik Latvijā nav noteikumu par darba algu sabalansēšanu, kādi bija agrāk.
“Tagad viss ir pašplūsmā, un valsts tikai pakāpeniski palielina minimālo algu. Cik katra pašvaldība var atļauties, tādu algu arī pašvaldības iestāžu darbiniekiem maksā. Tādēļ ir pagasti, kur, piemēram, bērnudārza auklītei ir lielāka alga nekā otrā pagastā bērnudārza skolotājai. Mūsu pagastu maksātspēja ir maza, tāpēc nav brīnums, ka mums ir vismazākās algas. Statistikas dati liecina, ka Alūksnes rajona vidējā alga veido divas trešdaļas no valsts vidējās algas. Tādēļ būtu jābūt algas koeficientam, lai jaunie speciālisti vēlētos strādāt arī Alūksnes rajonā,” klāsta G.Ļuļe.
