Zobgalība ir poļu nacionālā rakstura spilgta iezīme, jo poļi smejas par visu un visiem, bet visbiežāk jau paši par sevi.
Zobgalība ir poļu nacionālā rakstura spilgta iezīme, jo poļi smejas par visu un visiem, bet visbiežāk jau paši par sevi. Vienam otram tas dzīvi padara vieglāku, citam – skaidrāku. Ironiskā aforisma meistara Staņislava Ježi Ļeca (1909 – 1966) trāpīgie zobgalīgie domugraudi pirmo apkopojumu grāmatā Polijā sagaidīja jau 1957.gadā – tolaik satīriķa darbs prasīja visai lielu drosmi.
Latviešu lasītājs Staņislava Ježi Ļeca asprātību iepazīs krājumā “Nesaķemmētas domas”, kurā autora ironiskos aforismus no poļu valodas tulkojis Knuts Skujenieks.
Par saviem aforismiem autors saka: “Es jums pasniedzu rūgtas tabletes saldā apvalkā. Tabletes ir nekaitīgas, inde ir tajā saldumā.”
* Domas kā blusas lēkā no cilvēka uz cilvēku. Taču ne katram kož.
* Viņš man atgādina uti uz plika paura. Visapkārt viss mirdz un laistās -, bet vienalga uts.
* Apses dreb pie katras iekārtas. Bet, velns parāvis! Pie katras zaļo.
* Pat suns galvaspilsētā rej centrālāk.
* Runā gudri, ienaidnieks klausās.
* Nešķindini noslēpumu atslēgas!
* Pasaki man, ar ko tu guli, es tev pateikšu, par ko tu sapņo.
* Ja govij dosi kakao, šokolādi neizslauksi.
* Gadās, ka āķis tiek norīts līdz ar zvejnieku.
* Uz žirafes kakla blusa sāk ticēt nemirstībai.
* Vientulība, cik tu esi pārapdzīvota!
* Dzied korī, taču tikai solopartijas.
* Prāta šaurība izplešas!
* Smacīgi! Atveriet logus, lai tie tur pagalmā arī jūt.
* Kurš pētīs pirkstu nospiedumus uz vaiga?
* Tur, kur aizliegti smiekli, parasti arī raudāt nav brīv.
* Pamet paša sapņus saviem ienaidniekiem, varbūt viņi ies bojā, tos īstenojot.
* Nesveiciniet ļaudis atplestām rokām, neatvieglojiet savu krustā sišanu.
* Alksti asiņu? Esi blusa.
* Mums nebija lemts dzimt zem laimīgas zvaigznes. Mēs dzimām uz tās.
* Naudai nav smaržas, bet tā izgaro.
* Jebkura smaka, kas cīnās ar ventilatoru, uzskata sevi par Donu Kihotu.
* Kas pazaudējis galvu, tam tā bieži sāp.
* Aizkustinošas ir atmiņas par atmiņām.
* Ir mazais nekas un Lielais nekas.
* Sākumā bija Vārds. Tikai pēc tam radās klusēšana.
* Kad tu aiz prieka palecies gaisā, uzmanies, lai tev kāds neizrauj zemi no kāju apakšas!
* Viss ir tikai acumirklis. Ironisks.
* Politiķi, iztaujājiet gastrologus: ko pilsonis vēl ir spējīgs sagremot?
* Kad hameleons pie varas, apkārtne maina krāsu.
* Reizēm jumts virs galvas neļauj cilvēkiem augt.
* Meli no patiesības ne ar ko neatšķiras, tikai ar to, ka tie nav viens un tas pats.
* Arī tukšā aizzīmogotā aploksnē ir noslēpums.
* Arī dvēselei reizēm ir jāietur diēta.
* Ja kļūdas būs retākas, tās būs vērtīgākas.
* Puritāņiem jānēsā divas vīģes lapas uz acīm.
* Kas ir bez vainas, lai met pirmo akmeni. Lamatas. Tad jau viņš nebūs bez vainas.
* “Es esmu saules dēls! Man sacīja vasarraibums uz lēdijas X deguna.
* Nesamet visu vienā maisā, nepacelsi!
* Neesi brīdinājuma plakāts tikai tad, kad tevi piespiež pie sienas.
* Būvējiet tiltus no cilvēka uz cilvēku, protams, paceļamos.
* Lēcienam bezdibenī tramplīna nevajag.
* Ir tādi, kuriem nakti nevajag: tumsa staro no viņiem.
* Nabagu zeme – visas mūsu ēnas krīt pār to.
* Cilvēks ir visu lietu mērs – kāds tur labums! Reizēm mēra ar milzi, reizēm – ar punduri.
* Likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības. Toties zināšana bieži vien.
* Ja pie dzīves neērtībām piederētu arī domu šaurība!
* Dažos iedvesmas avotos mūzas mazgā kājas.
* Kopš cilvēks nostājies uz pakaļkājām, viņš vairs nevar atgūt līdzsvaru.
