Noplūc nakti ieliec vāzē pārcel uguns mutei pāri un bez skaņas atnāc vēlreiz pāri slīdēt pierei manai.
Noplūc nakti ieliec vāzē
pārcel uguns mutei pāri
un bez skaņas atnāc vēlreiz
pāri slīdēt pierei manai
un bez skaņas atnāc vēlreiz
iesviest mani citā rietā
tā lai rietot nenobirstu
rudens graudā pietvīkušā
tu bez manis es bez tevis
katrs savā debess malā
nakts jau atvērusi plakstus
skumst pēc tevis skumst pēc manis
noplūc nakti ieliec vāzē
atver visas durvis vaļā
apjoz siksnu man ap gurniem
apjoz sev un paliec šeit
****
* * *
tie bija visskaistākie vakari
tavas kaislības putojošs vīns
zilas debesis pārvērtās sarkanās
akmens kļuva kā parafīns
tagad mani kad nav tevis tuvumā
kāds dīvains un nezināms spēks
sauc uz vietu kur lūdzēji salasās
un ikvienam kaut kas jau tiek.
zilas debesis pārvērtās sarkanās
tu man piedod ja nākšu es viens
tā kā svece degt vēl es nemāku
tikai smaržot kā tikko pļauts siens
tie bija visskaistākie vakari
it kā aizdoti būtu man spārni
laikam tāpēc ka tevi tā mīlēju
mīlēju neiepazītu
