Varbūt esmu greizsirdīga, ka viņa zina daudz vairāk nekā es par Tāļa veikala lietām un ikdienas gaitām.
53.
Varbūt esmu greizsirdīga, ka viņa zina daudz vairāk nekā es par Tāļa veikala lietām un ikdienas gaitām. Viņa ir patiesi glīta, atturīgi un gaumīgi ģērbusies sieviete pēc trīsdesmit. Par Lauras privāto dzīvi zinu tikai to, ka viņai ir ģimene. Vīrs Intars ir Tāļa darbinieks, un dēlēns iet 2.klasē. Mana vīra pasaule ir izplētusies, kamēr mana, liekas, pat saraujas. Atgriezties skolas virtuvē pie Ritas kastroļiem es negribu, tas šķiet garlaicīgi un primitīvi. Bez manis arī draudzene negrib sevi ziedot darbam, kur gandarījums tikai sirdij. Abi ar Egilu viņi nopērk lietotu busiņu un uzsāk tirdzniecības biznesu. Krievijā pirkto trikotāžu ar simtprocentīgu peļņu viņi realizē Latvijā. Pašlaik tirgotāji aug kā sēnes pēc lietus. Ko varu uzsākt es?
Saimniecība ir likvidēta, arī šis etaps ir beidzies. Viss iet uz priekšu. Tagad Tālim ir arī ierocis. No alkohola lietošanas pilnībā atteicies nu jau daudzus gadus, viņš skaitās vesels, kaut gan viņa raksturā šis laiks ir joprojām jūtams, vismaz es to izbaudu uz savas ādas: nemotivētas dusmas, ātras emocijas, nepārdomāti izteicieni. To dzirdu vispirms es, pret svešiem viņš var savaldīties. Nu vēl ierocis. Drošības sajūta mājās no ieroča klātbūtnes man nerodas. Reizēm liekas, ka tūlīt kāds mūsu mājās iebruks un būs jāaizstāvas. Nekā vairs vakaros no tās mierīgās apceres, kad lasīju savu iemīļoto dzejnieku vārsmas. Trauksme un diskomforts mani atstāj uz neilgu laiku. Sāku drudžaini meklēt risinājumu. Vajadzīga relaksācija, un to mums pasniedz pēc neilga laika dzīve.
Tālim caur viņa studiju biedriem, ar kuriem viņš ir atkal satuvinājies, piedāvāta izklaide kādā smalkā somu pirtī. Izbraukums esot jāpatur lielā slepenībā, viņš cerot, ka es protu glabāt noslēpumus, kuru mūsu dzīvē varot vēl būt pietiekami daudz. Izklaide varot nākt par labu arī biznesa lietām un ne jau katram esot izdevība redzēt, kā pieklājas atpūsties. Saprotu, ka nu esam gandrīz tādi kā izredzētie. Sīkāk par atpūtas pasākumiem Tālis nestāsta, tikai nosaka, ka man ir jāuzpošas, lai neizskatītos sliktāk, kā citas dāmas. Pirts tērpus pērkam galvaspilsētā. Pirmo reizi redzu, cik azartiski vīrs izvēlas man tērpu. Tas izrādās tik dārgs un materiālā trūcīgs peldkostīms, ka liekas, cenu noteicējiem reālie dzīves samēri ir citādi, nekā vidusmēra cilvēkiem. Arī katūna virstērpu izvēlamies ekskluzīvu un košu. Es savas slaidās figūras dēļ varu atļauties izrādīt savus mazos apaļumus. Nu vakarā redzu, ka arī Tālis prot tos novērtēt un palīdz bikini ne tikai uzlaikojot uzvilkt, bet arī novilkt. Arī viņam pašam nav alus vēderiņa – augums ir stalts ar bagātīgu matu rotu. Mēs tiešām tik reti esam viens otra labos dabas dotumus novērtējuši.
“Turpmāk es arī mājās gribētu tevi redzēt šādi ietērptu,” Tālis, aizrāvies ar manu pirts tērpu, atzīst.
“Vari iedomāties, ko teiktu bērni, ja es bikini tērpā grozītos pie plīts? Mums nav tādu telpu, kur piederas šāds kostīms.”
“Es jau kādu laiku domāju, ka mums pie mājas ir jāceļ pirts ar atpūtas telpām. Kas nekaitētu reizi nedēļā izkarsēties un relaksēties?” viņš šķelmīgi vaicā, skūpstot manu puskailo ķermeni.
