Turpinās uzņemšana augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs. Turam īkšķus, lai jaunieši noliktu eksāmenus un iekļūtu studējošās jaunatnes pulkā.
Turpinās uzņemšana augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs. Turam īkšķus, lai jaunieši noliktu eksāmenus un iekļūtu studējošās jaunatnes pulkā. Vai izdosies arī pabeigt un pēc tam atrast darbu, par to pagaidām nedomā ne mācīties gribētāji, ne viņu draugi un tuvinieki. Starp prestižākajām profesijām, ko daudzi vēlas apgūt, ir psihologi. Ir moderni domāt un runāt, cik nepieciešama ir psihologa palīdzība kritiskā situācijā, taču pagaidām pēc šiem speciālistiem ir mazs pieprasījums. Tāpēc var gadīties, ka mācītiem psihologiem pašiem būs vajadzīga šāda speciālista palīdzība, kad neizdosies atrast darbu.
Paradoksāli, bet šādu situāciju rada brīvais darba tirgus. Nav valsts programmas, kādas profesijas ir nepieciešamas. Tāpēc psihologa profesija nav vienīgā, kuru apguvušos gaida vilšanās. Taču alūksniešus droši vien vairāk satrauc tas, ka jaunieši pēc studijām neatgriežas dzimtajā pusē. Tam iemesls ir ne tikai darbavietu trūkums, bet arī atšķirība atalgojumā. Galvaspilsētā tas ir augstāks nekā reģionos. Tāpēc jaunieši ar augstskolas diplomu labprāt Rīgā strādā citu darbu, ja par to saņem labu samaksu.
Alūksnes rajonā ir maz spēcīgu uzņēmumu un ir zema ekonomiskā aktivitāte. Bezdarba līmenis ir krietni augstāks nekā Rīgā. Tāpēc ir sašķobīti darba piedāvājuma un pieprasījuma pamati. Vienīgā izeja ir jaunu darbavietu radīšana, bet tā lielā mērā ir atkarīga no valsts politikas attiecībā uz reģioniem. Vajadzīga labvēlīga nodokļu vides radīšana, transporta un infrastruktūras sakārtošana un investīciju piesaistīšana. Protams, ir atšķirība arī dzīves dārdzībā galvaspilsētā un reģionos. Tomēr atbilstoša sadzīves komforta nodrošināšanai Alūksnē nepieciešami tādi paši līdzekļi kā Rīgā.
Viss liecina, ka valstī nav politikas, kas spēj ietekmēt situāciju darba tirgū. Tāpēc jaunietis ar diplomu var kļūt inteliģentais bezdarbnieks.
