Tumsa… Kāda cilvēka sapņi gulēja, nomesti uz pretējās ielas. Sapņi, kuriem bija uzlikta vairākuma diagnoze – nepiepildāmi… Kāda cilvēka galvā šaudījās viena vienīga doma – S.U.I.C.Ī.D.S.
Tumsa… Kāda cilvēka sapņi gulēja, nomesti uz pretējās ielas. Sapņi, kuriem bija uzlikta vairākuma diagnoze – nepiepildāmi… Kāda cilvēka galvā šaudījās viena vienīga doma – S.U.I.C.Ī.D.S.
S – sāpes.
U – uztraukums.
I – izmisums.
C – ciešanas.
Ī – īssavienojums.
D – drausmas.
S – sirdēsti.
Kāds cilvēks izvēlējās to, ko izvēlas vairākums…
Paņēma nazi, pārgrieza vēnas un noasiņoja savā istabā tāpat kā noasiņoja viņa sapņi tur, uz ielas…
Ak, ja vien šis kāds zinātu, ka ārsti… pārdevēji… klasesbiedri… un visi pārējie bija noteikuši nepareizu diagnozi. Sapņi tomēr bija piepildāmi, bet nu jau bija par vēlu…
Daudzi ir dzirdējuši statistiku un faktus, ka pat autoavārijās gada laikā bojā iet mazāk cilvēku nekā izdarot pašnāvību un ka ik pēc 40 sekundēm kāds izdara suicīda* aktu. Tā vienkārši… Tu lasi šo rakstu un kāds izvēlas aiziet… Pārstāj lasīt! Pārstāj un ej rīkoties! Neprasi – kā! Tepat ir cilvēki, kuriem sāp… Kuriem tu vari palīdzēt, būdams blakus… Tie var būt tavi ģimenes locekļi, draugi, skolasbiedri… tu pats… Atliek vien pierādīt, ka vairākuma uzliktā diagnoze – bezcerīgs – ir gaužām nepareiza.
Paiet vēl aptuveni 40 sekundes un jau atkal… Ko gan darām mēs? To pašu, ko vakar un aizvakar. Šausmināsimies, ka kāds mirst tādā veidā. Ko mēs darīsim rīt? Turpināsim šausmināties, neko nedarot. Un tā būs arī aizparīt. Cik 40 sekunžu ietilpst mūsu dzīvē? Pārāk daudz…
Jau atkal tumsa… Kāds cilvēks savā istabā mēģināja (vēl pēdējo reizi) saskatīt jēgu visā. Jēga bija, bet tas atkal bija vairākums, kurš iegalvoja, ka tās nav… Un kāds atkal noticēja…
Kur bijām (atradāmies) mēs, kad vajadzēja palīdzēt? Mēs turpinājām šausmināties.
* Suicīds – pašnāvība, pašnāvnieks.
