Laikrakstā “Alūksnes Ziņas” bija ievietots raksts par mani.
Laikrakstā “Alūksnes Ziņas” bija ievietots raksts par mani. Pēc tam man piezvanīja dzejniece Vēsma Kokle – Līviņa un norunājām tikties pie viņas Alūksnē. Ar avīzes palīdzību iepazinu brīnišķīgu cilvēku, un sirdī neizdziest prieka dzirkstelīte. Gribu arī citiem pastāstīt par šo tikšanos.
Deg balta svecīte kā balts ziediņš. Dzejniece runā, lasa, kā arī atskaņo melodijas, kas komponētas viņas dzejas vārdiem. Klausoties sirds kļūst viegla, vārdi un mūzika nemanāmi skar dvēseles stīgas. Liekas, ka apkārt lidinās neredzams prieka putns. Tas ar saviem platajiem spārniem iekļauj mīlestībā, sirds skaidrībā un sapratnē.
Šķiroties no dzejnieces, secinu, ka patiesi lieli un stipri cilvēki nav iedomīgi un lepni, tie nevirzās pa karjeras kāpnēm, sevi slavēdami. Viņi ir neaizstājami, jo dāvā mums dzeju, dziesmas un mūziku. Kā maza, silta saulīte ir mūsu novadniece dzejniece Vēsma Kokle – Līviņa. Par negaidīto tikšanos gribu viņai teikt paldies ar dzejas rindām, kas nemanāmi radās sirdī kā mirdzošs pavediens.
Bij” saulīte pielējusi
Prieka gaismu dieniņai,
Nu tā bija atnākusi,
Saules gaismu atnesusi.
Sirds ar sirdi sarunājas
Dievišķīgā skaistumā,
Prieka putns lidinājās,
Dvēslei dziesmu dziedādams.
Sirdī uzzied brīnumzieds,
Baltus ziedus atvērdams,
Bet ar katru jaunu rītu
Ziedos raisās dvēselīte.
Mīļo dzejniec! Lai katrs jauns rīts uzaust mīlestībai!
