“Māris ir jauns, simpātisks, ar lielu atbildības sajūtu,” tā par Māri Vīgupu, divdesmit- gadīgu jaunieti, saka kursa biedrene Liene.
“Māris ir jauns, simpātisks, ar lielu atbildības sajūtu,” tā par Māri Vīgupu, divdesmit- gadīgu jaunieti, saka kursa biedrene Liene. Māris strādā par frizieri Alūksnes frizētavā un mācās RPIVA Alūksnes filiālē uzņēmējdarbību pirmajā kursā.
“Mans moto – dzīvoju vienreiz, tāpēc, ilgi nedomājot, pieņemu katru piedāvājumu. Patīk daudz strādāt – visu laiku kaut ko darīt, jo nespēju mierīgi gulēt un raudzīties griestos. Nebaidos no atbildības, patīk, ja cilvēki man uzticas. Uzskatu, lai būtu pilnvērtīga dzīve, vajag darbu, kas tev patīk un cilvēku, kurš tev uzticas. Man ir tāds cilvēks – mīļotā meitene,” saka Māris. “Brīvā laika ir maz. Apmeklēju arī dažādus seminārus un kursus, kas saistīti ar friziera darbu. Izklaidēties braucu uz Gulbeni, Valmieru vai Rīgu, jo Alūksnē nav kur. Patīk klausīties gan popmūziku, gan klasisko mūziku. Cilvēkos nepatīk liekulība, kad izliekas par to, kas nav. Simpatizē cilvēki, kas ir dabīgi un nebaidoties izrāda savas jūtas,” viņš atzīst.
“Tuvākie nākotnes nodomi ir saistīti ar augstskolas beigšanu un tālākas kvalifikācijas iegūšanu friziera amatam. Ir cilvēki, kas domā, ka Alūksnē iespējams iegūt zemāka līmeņa izglītību kā Rīgā. Es tā nedomāju. Esmu mācījies trīs gadus Rīgā un zinu, kādi pasniedzēji lasa lekcijas RPIVA Rīgas filiālē – mūsējie nav sliktāki. Visi ir ar augstāko izglītību un turpina mācīties tālāk. Varbūt izglītības līmenis šeit nav tik prestižs, bet zemāks jau nu noteikti, nē,” uzskata Māris.
“Domāju, ka attīstība Alūksnes rajonā vēl tikai sāksies. Ne jau viss saistās ar galvaspilsētu. Studentu skaits augstskolās palielinās, un visi neaiziet mācīties uz Rīgu. Arī attiecības ar kaimiņvalstīm – Igauniju, Krieviju – kļūs ciešākas,” Māris apgalvo.
Jautāts, kas ir viņa vājība, Māris atbild: “Dārgas, labas lietas un šokolāde.”
