38. Vīrieši tikai pavirši paskatās viens uz otru. Protams, neko citu arī Linda necer sagaidīt. Kāda gan Uģim daļa gar viņas pirmo vīru!
38.
Vīrieši tikai pavirši paskatās viens uz otru. Protams, neko citu arī Linda necer sagaidīt. Kāda gan Uģim daļa gar viņas pirmo vīru! Varēja arī neiepazīstināt.
“Vai tu, Zigurd, kaut ko arī pirksi?” Linda vaicā.
“Divus polšus un kilogramu desu uzkodām,” Zigis saka, un Linda uzreiz nesaprot, vai viņš joko vai patiess tas ir jāpasniedz. Gaisā jūtams kāds aizdomu pilns satraukums. Neliekas, ka viņa nāciena mērķis ir alkohola un desu vajadzība. Bez kādas pauzes viņš vēršas pie Uģa. Viņam adresētais Lindu pilnīgi šokē: “Jūs laikam nezinat, ka esmu HIV vīrusa nēsātājs. Linda nav teikusi? Man atliek tikai ar alkoholu dezinficēt iekšas.”
Uģis, liekas, teikto nav sadzirdējis, kārtojot aukstuma vitrīnā saldējumus.
“Ko lūdzu?” viņš pārprasa. Zigis pieiet tuvāk vaicātājam: “Esmu AIDS kandidāts, tas ir pilnīgi skaidrs, mans dzīves ceļš drīz vedīs uz kapiem. Vai tad Linda to ir noklusējusi? Kā bijusī medmāsiņa viņa to var jums saprotamā veidā izklāstīt, pati gan esot pārbaudījusies, jums taču, kā es saprotu, ir attiecības.” Nekādu šaubu par patiesajiem Zigurda ierašanās iemesliem Lindai vairs nav. Tā ir kārtējā reize, kad var krist uz Lindas nerviem. Nāciena programma ir iepriekš iestudēta. Ko viņš runā? Kas notiks tālāk? Ko vēl ieradies pateikt ? Par laimi, sāk nākt pircēji, Uģis ir aizņemts ar tiem un, visdrīzāk, izteikto nav pilnībā aptvēris. Zigis, no Lindas paņēmis prasīto preci un samaksājis, iziet, piebilstot, ka drīz atkal kā vietējais, ieradīšoties.
Tas nu savu ir panācis. Kaut darba laikā nekas nemainās, klikšķ kases aparāts, nākas apkalpot pircējus, Uģis liekas citādāks nekā parasti – nerunīgs un saīdzis. Tas viņam nav raksturīgi. To jau Lindai vajadzēja paredzēt, ka Zigis agri vai vēlu var parādīties, lai Lindai iegrieztu, izjauktu attiecības, iemaisītos viņas dzīvē. Runāt par tādām tēmām kā AIDS un HIV nav vienkārši, un vēl grūtāk ir saprast lietu patieso kārtību. Vai Uģis ir pārliecināts, ka viņa ir vesela un droša partnere, ka iepriekšējā kopdzīvē viņa nav inficējusies? Tas viss ir tik nepatīkami! Te būs vajadzīgs laiks un prasme visu izstāstīt, lai Uģis neko nepārprastu.
“Aizbrauksim uz “Aplokiem”, es domāju, ka mums ir jāizrunājas,” viņš saka, kad viņi tuvojas Silainei. Linda piekrīt. Karlīni no dārziņa atvedīs Jānis, rīt ir sestdiena un darbā īsā diena. Var arī pa nakti palikt “Irbēs” kā viņi kopš attiecību sākšanās ar Uģi bieži dara. Vecāki meitu saprot: viņai jāveido sava privātā dzīve. Viņi tiek ar Karlīni galā itin labi.
“Aplokos” rosās Haralds. Viņš īpašu uzmanību jaunajiem nepievērš – tā viņu ģimenē ir pieņemts, katrs dara savu un, brītiņu patērzējis nenozīmīgus sīkumus, turpina ierastos darbus. Katru dienu Haralds meistaro ko jaunu, lai pārsteigtu atpūtniekus gan ar jaunām ārstnieciskām pirtsslotām, gan zvejas piederumiem. Pētot atpūtnieku gaumi, viņš ir atklājis daudz ko. Iztapt katra gaumei ir viņa likums. Haraldam tas padodas, un apkalpot tūristus ir gandrīz vaļasprieks, kas dod arī peļņu. Tūrisma sezona ir pašā plaukumā, katrs jauninājums klientu piesaistei ir svarīgs. Dabas un Urdaviņas jaukumu baudītāju netrūkst, jau nākas arī dažiem atteikt. Reklāma ir labi nostrādājusi: firma “Aploki” un “Irbes” ir pašā plaukumā. Katru dienu te apgrozās atpūtnieki, tikai šodien ir brīvāka diena, gatavojoties rītam, kad te būs jāizklaidē kāzinieki ar viesu pulku. Labi, ka Veronika ir nenogurdināma šādu svinību vadītāja, kurai pilns pūrs ar jautrām kāzu izdarībām. Viesu namā pabijuši jau vairāki pāri, un ir atkal jauni pieteikumi.
“Iesim, pasēdēsim pirtspriekšā, parunāsimies. Es ceru, ka tu to gribi. Es no tā tava bijušā maz ko sapratu. Ko viņš par to AIDU gvelza? Kur viņš to rāvis?” Uģis Lindu aicina uz sarunu, kam jāienes skaidrība viņu turpmākajās attiecībās.
Piemīlīgā pirts atpūtas telpa ir patīkami vēsa, gaisā te pastāvīgi smaržo pēc dūmiem, kas sajaukušies ar kādām citām nenosakāmām smaržām. Visa aromātu buķete nu jau dziļi ieēdusies pirtsnamiņa baļķos. Krāšņi podos saziedējušas dažādu škirņu fuksijas, ko Veronika iegādājusies lielpilsētas puķu veikalos. Te ir vesela pelargoniju kolekcija, miršu podi un milzīgs paparžu krūms dekoratīvā traukā. Pie sienas dažas paša Haralda klusās dabas gleznas, kuras pie gadījuma var arī pārdot naudīgākajiem mākslas mīļotājiem. Te labi pasēdēt gan viesiem, gan pašiem.
