Vasara ir sākusies 21.jūnijā pulksten 9.36. Bet tikai pēc Jāņu lietusgāzēm, kas aizskaloja pelēko mākoņu smagumu, ir vaļā saules vārti.
Vasara ir sākusies 21.jūnijā pulksten 9.36. Bet tikai pēc Jāņu lietusgāzēm, kas aizskaloja pelēko mākoņu smagumu, ir vaļā saules vārti. Mirdz tūkstoš rasas pērlēs zāles zaļums. Smaida margrietiņas, priecīgi šūpojoties vējā. Piesaulītē kautri nosarkušus vaigus rāda pirmās zemenes. Bet sēņotāji līksmo par košajām gaileņu cepurēm.
Zaļš prieks uzspurdz kā putns bērza galotnē, jo beidzot ir sācies atvaļinājums. Tas nozīmē, ka esmu brīva no darbībām, kas sāka ar “jā”. Varu darīt to, ko vēlos. Man vienmēr paticis ceļot, tāpēc lielā aizrautībā dodos noskaidrot, kur varētu aizbraukt. Lai paliek sapņi par Venecuēlu un lidojumu virs pasaulē augstākā ūdenskrituma, par smaidu un orhideju valsti Taizemi un saules dienām Arābijas pussalā pie Persijas līča. Vēlos kļūt par milzīgu sūkli, kas ar visām porām uzsūc vasaru Liepājas novadā. Jūras viļņojošo bezgalību, zeltaini mirdzošās smilšu pilis kāpās un saules nokaitēto pannu pie apvāršņa.
Tikai pāris dienas! Bet pēc tām būšu cits cilvēks. Atgriezīšos mājās, kur vietas izjūta ir visspēcīgākā. Un nav svarīgi, ka redzēšu Kazdangas pili un Aizputes malkas arhitektūras parku, nevis 145 metru augsto Heopsa piramīdu Ēģiptē vai koridas rituālus Spānijā. Neaprakstāmas izjūtas var būt katrā ceļojumā, ja viss notiek ap tevi, virs tevis, zem tevis un tevī. Saldi kā brīvība smaržo jasmīni, un zieda vidū sēž zeltains prieks.
Bet mājās gaida dārzs, kur nezāles sola pārmākt gurķu un kāpostu zaļumu, un vēl simtiem darbu, kas sakrājušies “brīvības laikā”. Un sāksies atkal viss no gala: rūpes, steiga un stress. Kā saules zelta maliņa aiz lietus mākoņa atmiņā paliks ceļojuma prieks. Tas virpuļos dejā ar sārto kļavas lapu, vizēs pirmā sniega pārslā un uzdīgs ar zaļgandzeltenu asnu. Kad pār pļavu raibiem ziedu soļiem nāks vasara, varēs atkal doties ceļojumā, kas reibina acis, prātu un sirdi. Tad ceļavējš svilpos prieka dziesmu.
