Sikšņu pamatskolas vizuālās mākslas skolotāja Janīna Zāga savas dzīves attēlošanai izvēlētos galvenokārt saules krāsas: dzeltenu, oranžu, sarkanu un nedaudz zaļās.
Sikšņu pamatskolas vizuālās mākslas skolotāja Janīna Zāga savas dzīves attēlošanai izvēlētos galvenokārt saules krāsas: dzeltenu, oranžu, sarkanu un nedaudz zaļās. Viņa atzīst, ka sarkanā ir enerģijas un mīlestības, tāpēc galvenā krāsa dzīvē.
“Lai kā ir gājis, dzīve ir saulaina. Man saule zenītā bija dienā, kad piedzima meita. Biju tik laimīga, ka katram pretimnācējam uz ielas gribējās teikt – esmu māmiņa,” saka sieviete.
Lai gan viņas dzīvē saulainu brīžu nemaz nav tik daudz, J.Zāga uzskata, ka ir vajadzīga ticība saules siltumam un mīļumam. Svarīgāka par gaušanos ir pozitīva uztvere un attieksme pret cilvēkiem un visu dzīvo dabā.
Janīna spēku un izturību smēlusies savā ģimenē. Viņas vecāki bija labestīgi un gaiši cilvēki. Kopš bērnības spilgti atmiņā saglabājies tēva stāsts, ka kukaiņu bērni vairs nesagaidīs savu mammu vai tēti, ja viņa to samīs.
Mērķtiecīgi īsteno sapni
Bērnībā Janīna sapņoja strādāt par vizuālās mākslas skolotāju. Sapni ilgi neizdevās piepildīt, bet nu jau sešus gadus viņa ir šā mācību priekšmeta pasniedzēja. Tiesa, darbs pirmsskolas iestādēs izvēlētajā specialitātē viņai veicās tikpat labi. J.Zāga atzīst, ka viņai nav sevišķa talanta. Janīnas lielā aizraušanās ir floristika. Interese radusies, pirms floristika kļuva populāra Latvijā. Floristes iemaņas viņa apguva Alūksnē, kur kursus vadīja Tatjana Egle. Bulduru dārzkopības tehnikuma neklātienes kursos papildināja zināšanas un prasmi. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā apguva psiholoģijas un krāsu mācības programmu.
“Pēc gada bija jāizstrādā un jāaizstāv kursa darbs. Veidoju abstraktu kolāžu “Sāga”. Cilvēku dzīvē šķietami liela nozīme ir dažādām nejaušībām, tomēr visu nosaka mērķa izvēle un rīcība. Dzīve ir sarežģīta, bet skaista,” domā J.Zāga.
Savukārt Bulduros kursu beidzēja gatavoja kompozīciju “Vidagas ezera teika” no gliemežvākiem, kas savākti pēc šā ezera nolaišanas. Janīnai to bijis maisiem. Katru gliemežvāku bija rūpīgi jānotīra, lai atklātos vāka zīmējums.
Darbā gūst pozitīvas emocijas
“Man patīk citus iepriecināt. Esmu gandarīta, ja izdodas izveidot flortistikas darbu, kas sagādā patīkamas emocijas dzimšanas dienā, svētkos vai vienkārši tāpat. Visvairāk man patīk radošās mokas, kamēr rodas iecere un varu to realizēt. Es ilgi auklēju ideju, tāpēc nekad nevarētu veidot darbus citu pēc cita. Cenšos atrast piemērotāko izteiksmes veidu, tam atbilstošus materiālus un krāsas. Ja veidoju dāvanai, tad domāju par šo cilvēku,” stāsta floriste. Viņa secina, ka nekas neizdosies, ja nebūs labu un gaišu domu. Arī pati gūst enerģiju un pozitīvas emocijas. Kad Janīna sāk strādāt, šķiet, kāds pasaka priekšā, ko un kā darīt. Labi izdevās viņas debija kāzu mašīnas noformējumā kolēģiem Vijai un Jānim Būdām.
Apsēstība ar vaļasprieku ir palīdzējusi smagos brīžos. Kad traģiski bojā aizgāja brālis, Janīna vēl nebija atguvusies pēc smagas operācijas, tāpēc nevarēja fiziski strādāt. Viņa no tūjas zariņiem veidoja lielu romiešu vainagu.
“Nezinu, vai spētu pārciest brāļa zaudējumu, ja man nebūtu šā darba. Es griezu un liku zariņu pie zariņa, visu laiku domājot par viņu,” atceras sieviete.
Vaļasprieks dod spēku izturēt darba slodzi skolā un rūpēties par slimo māti, kas nu jau vairākus gadus nespēj celties no gultas. Meitai Līgai bija tikai četri gadi, kad viņa zaudēja tēti un Janīna – vīru. Nelaime viņas satuvināja. Māte visur ņēma meitu līdzi.
“Par spīti visam, augstākie spēki man ir devuši likteni, par ko nesūrojos. Protams, ir bijuši brīži, kad liekas – nav vairs spēka. Reizēm baidos, ka meita par daudz vēlas mani atbalstīt un palīdzēt,” atzīst J.Zāga.
Teātris palīdz labāk izprast dzīvi
Līga mudina māti arī “neprāta gājienos”, kā Janīna sauc teātra spēlēšanu un floristiku. Viņa piecieš nekārtību, ko reizēm rada darbs ar dabas materiāliem. Tiesa, floristika ir dārgs vaļasprieks. Turklāt nepieciešams daudz laika, lai savāktu un atbilstoši sagatavotu ziedus, lapas, zarus, sūnas un citus dabas materiālus. Tos glabā piemērotos apstākļos, ik pa laikam pārskata. “Var salikt smilgas pušķī, bet veikalā ir jānopērk kāds floristiskas materiāls, kas papildina kompozīciju. Šie materiāli ir ļoti dārgi,” skaidro Janīna. Viņa ir savākusi daudzveidīgus materiālus, lai kompozīciju pamatu un darbus no sākuma līdz beigām gatavotu pati. Pat tad, kad padomā nav konkrēta ideja darbam, viņa uz pasauli skatās ar floristes acīm. Nokritis zars vai apsūnojis koks rada ierosmi. Ar acīm viņa noglāsta katru zāles stiebru.
“Kopš sevi apzinos, mani vienmēr ir aizrāvusi māksla un viss, kas ar to saistīts. Pati esmu gatavojusi lelles un spēlējusi gan leļļu, gan īstās izrādēs,” stāsta J.Zāga. Tagad viņa vēlas sevi izpaust amatierteātrī, bet vēl nav skaidrs, vai šajā sezonā iestudēs kādu lugu. Iestudējumos Janīnai parasti iedala kādu dullu lomu: “Līnis murdā” – veca kundze, kas sadomājusi precēties, “Trīnes grēki” – saimniece, kas sacerējusies dabūt jaunu puisi. “Man liekas, ka es nemaz tāda neesmu, tomēr meita secina, ka nevienas prātīgas lomas man nav bijis. Katrā ziņā man tās patīk,” atzīst Janīna. Sieviete ir pārliecināta, ka teātris palīdz labāk izprast dzīvi un citus cilvēkus.
Ir savas klases karaliene
Tiesa, laika vaļaspriekiem paliek maz. J.Zāga ir arī audzinātāja 3. un 4. apvienotajai klasei. Skolotāja atzīst, ka viņas audzināmie ir interesanti un spēj pārsteigt. “Klases zēni paši sagatavoja klases vakaru. Nevienu vārdu nebiju teikusi, bet viņi man nolika krēslu un teica – jūs esat mūsu karaliene. Vislielākais palaidnis vadīja vakaru, priekšnesumus. Viņi nodejoja divas repa dejas, par ko biju sajūsmā. Turklāt vienu veltīja man,” lepojas klases audzinātāja.
J.Zāga pagājušajā gadā rūpējās par tautas nama zāles noformējumu svētkiem. Valsts neatkarības gadadienas atcerei viņas vadītais floristikas pulciņš izgatavoja lielu vainagu no bergēniju lapām. Tam abās pusēs bija virtenes no dažādiem dabas materiāliem. “Mums katram un arī valstij kaut kur ir sākums. Aplis liecina par dzīves ritmu gadu pēc gada,” ideju raksturo floriste.
