Vēlā pilnmēness vakarā, kad apkārtējie trokšņi norimuši, no tumsas iznirst runcis Toronto. Brīdi pavērojis apkārtni, viņš ierauga, ka tuvējā mājā pavērts virtuves logs.
Vēlā pilnmēness vakarā, kad apkārtējie trokšņi norimuši, no tumsas iznirst runcis Toronto. Brīdi pavērojis apkārtni, viņš ierauga, ka tuvējā mājā pavērts virtuves logs.
Pieplacis pie zemes tas kā ēna slīd uz priekšu un pēc brīža jau atrodās pie ēkas sienas. Toronto jūt, ka pa atvērto logu plūst kārdinoša smarža. Patiešām, saimniece, gaidīdama mājās vīru no darba, ielikusi cepeškrāsnī cāļa cepeti. Pati, skatīdamās televizoru, iemieg.
Toronto mutē saskrien siekalas. “Nomiršu, patiešām nomiršu, ja nedabūšu to, kas tur smaržo. Man tā gribas ēst! Kas zina, vai peles šonakt ķersies? Bet šis te šķiet kārdinošāks, droši vien arī garšīgāks par peli.” Toronto sapņaini ieņaudas. Pieslienas pie mājas sienas un slaidā lēcienā ir uz palodzes. “Vareni, nekad nebūtu domājis, ka tik viegli varēšu uzlēkt. Izskatījās daudz sliktāk. Tagad tikai pie darba. Šķiet, ka suņa šajās mājās nav.”
Toronto uz iedomāto tēlu uzbužina asti un nedaudz iešņācas. Klusums. Pēc nelielas atelpas runcis pazūd virtuvē. Mēness aizlien aiz mākoņiem. Iekļuvis telpā, Toronto nedaudz apmulst, jo smaržīgā objekta nav. Nolēcis no galda, tas pieiet pie trauku bufetes. Nekā interesanta. Toties no plīts plūst smarža. Toronto jutīgās nāsis uztver smaržu, kura plūst no vietas, ko cilvēki sauc par cepeškrāsni. Tāda ir arī Toronto mājās. Taču šī te, kā par spīti, ir ciet. Toronto ir nolēmis cīnīties.
Pēc brīža dzirdama neganta skrāpēšanās. Tā pamodina saimnieci. Televizorā rāda filmu par zagļiem, kuri iekļuvuši mājās. Sievietei ienāk prātā, ka arī viņu mājās varbūt iekļuvuši zagļi. Par nelaimi, arī vīra vēl nav mājās. Daudz nedomādama, viņa paķer no grīdas mazdēla atstāto rotaļu pistoli un, atrāvusi vaļā durvis uz virtuvi, spalgi iesaucas: “Rokas augšā!”” Pa to laiku no darba atgriežas vīrs. Jau priekšnamā viņš dzird sievas skaļo balsi. Izsalcis, noguris vīrs ilgojas pēc sātīgas maltītes un mājas miera. Taču troksnis dara viņu nemierīgu. Pēkšņi gaisu pāršķeļ mežonīgs kaķa brēciens. Vīrs iztrūcies domā: kur te radies kaķis? Drebošiem pirkstiem vīrietis taustās pēc slēdža. Tieši gar kājām trakā lēcienā aizdrāžas slapjš kaķis. Iegājis virtuvē, viņš atrod sievu uz grīdas ūdens peļķē. Vienā rokā tā tur Jānīša pistoli, otrā – cāļa cepeti.
“Izglābu!” viņa nočukst un, vīram piepalīdzot, uzslienas kājās.
Pēc desmit minūtēm laulātais pāris, sakopis virtuvi, omulīgi tiesā vēlīnās vakariņas.
Toronto ilgi purina kažoku un laiza asti. Nebija jau sāpīgi, galvenais, ka uz tās uzkāpa. Tas jau bija kaut kas, tāpēc viņš arī tā lēca un ielēca spainī. “Bet smaržīgais objekts tā arī palika nenomedīts. Kā man gribas ēst! Peles ir tik dziļi alā. Labāk iešu mājās,” Toronto nopūšas un iet uz mājām. Mēness draudzīgi seko.
