Alūksnietis Jurijs Semjonovs ir pirmais festivāla “Dziesma manai paaudzei” Alūksnes uzvarētājs, jo uzvaru izcīnīja 1995.gada augustā, kad pilsētā pirmo reizi risinājās šis festivāls.
Alūksnietis Jurijs Semjonovs ir pirmais festivāla “Dziesma manai paaudzei” Alūksnes uzvarētājs, jo uzvaru izcīnīja 1995.gada augustā, kad pilsētā pirmo reizi risinājās šis festivāls.
“Toreiz es izpildīju Raimonda Paula dziesmu “Lana”, viņš ir mans mīļākais komponists. Piedalīties pamudināja brālis Mihails, kas pats togad izcīnīja 1.vietu. Biju pārsteigts, ka saņēmu “Grand Prix”. Kad paziņoja uzvarētājus, sēdējām automašīnā. Nosauca pirmo trīs vietu ieguvējus, starp tiem manis nebija. Bija cerība, ka tomēr būšu, jo organizatori pirms tam brīdināja, lai nepazūdu, bet nekā. Pēkšņi sāka skanēt mana izpildītā dziesma un tiku aicināts uz skatuves. Meklēju, kur ir dziesmas vārdi, jo biju tos noslēpis kaut kur pie bungām. Toreiz pavadošā grupa bija manam brālim pazīstami mūziķi, tagad spēlē pavisam citi mūziķi,” stāsta J.Semjonovs.
Viņš atzīst, ka izcīnīto balvu par uzvaru nav saņēmis vēl šodien. “Toreiz man pasniedza dāvanu karti no kāda Rīgas džinsu veikala. Pašam uz Rīgu tik bieži neiznāk braukt, iedevu karti draugam un izstāstīju izmērus, lai iegādājas man bikses. Vēl līdz šodienai neesmu tās saņēmis, jo draugs, kas brauc uz Rīgu, visu laiku atrunājās,” atminas J.Semjonovs.
Viņš festivālā ir piedalījies arī citos gados, piemēram, kopā ar kora “Atzele” dalībniecēm. “Pirms diviem gadiem Fredis man jautāja, vai es arī piedalīšos. Teicu, ka varbūt. Togad bija pieteikušies daudz dalībnieku, bet man negribējās klausīties garo koncertu un ilgi gaidīt rezultātus. Vienā gadā pirms koncerta biju piegājis pie muzikantiem un teicu, ka arī gribu dziedāt, bet viņi atteica, ka dalībniekus vairs nereģistrē. Tā man uzstāšanās neizdevās. Diemžēl arī šogad festivālā nepiedalīšos, jo mēģinājuma laikā man būs jāstrādā savā darbavietā – mācību un pāraudzināšanas iestādē “Strautiņi”. Bet citi dalībnieki lai riskē,” saka J.Semjonovs.
Viņš vērtē, ka “Dziesma manai paaudzei” ir interesants pasākums. “Vismaz kaut kas citādāks nekā tradicionālās diskotēkas. Uzskatu, ka tajā vajag gan labus, gan ne tik labus dziedātājus, jo tad skatītājiem ir interesantāk. Reizēm balvas festivālā var saņemt tikai par centību un uzdrīkstēšanos! Manuprāt, šī festivāla dvēsele un motors ir Fredis. Viņš prot vadīt pasākumus un vienmēr atrod piemērotus vārdus katrai situācijai,” saka J.Semjonovs.
Viņš bažījas, ka nākotnē šis festivāls varētu pārvērsties par bērnu konkursu “Cālis”, jo tajā katru gadu piedalās daudz bērnu. “Varbūt vajag divreiz gadā rīkot atsevišķu konkursu bērniem, lai viņi var izdziedāties? Citādāk “Dziesma manai paaudzei” kļūst pārāk garš un garlaicīgs pasākums,” spriež alūksnietis.
Agrāk viņš ir dziedājis estrādes ansambļos Daugavpilī un Rēzeknē, mācījies Rēzeknes mūzikas vidusskolā, dziedājis kopā ar Olgu Pīrāgu un Raimondu Paulu. Arī tagad savu dzīvi saista ar mūziku, dziedot Latvijas vīru korī “Silvicola” un Alūksnes korī “Sonus”. Viņam netrūkst apņēmības, lai izbraukātu uz “Silvicolas” mēģinājumiem.
“Žēl, ka Alūksnē nav estrādes ansambļa. Pirms vairākiem gadiem dziedāju Alūksnes restorānā “Cepurīte”, kur bija arī krodziņš. Tur varēja uzdziedāt savam priekam,” atceras J.Semjonovs.
