Dzīvoja reiz meitene ar kājām garām kā kalnu kazai, saukta Āzītis. Kāpēc Āzītis? Ja kaut kas nav pa prātam, solās nobadīt. Stūrgalvīga.
Dzīvoja reiz meitene ar kājām garām kā kalnu kazai, saukta Āzītis. Kāpēc Āzītis? Ja kaut kas nav pa prātam, solās nobadīt. Stūrgalvīga.
Kādā dzimšanas dienā meitene saņēma dāvanu – “Samsung” mobilo telefonu ar uzrakstu: mīļajai Ragainītei – tētis.
Nu meitene bez mobilā telefona nesper ne soli. Tā arī radās iesauka “mobilā Ragainīte”. Meitenei patika šūpoties datorizētā šūpuļkrēslā.
Cik jauki tā šūpoties, pa mobilo telefonu klausīties labu mūziku un labsajūtā kustināt kāju īkšķus!
Kad sāka gribēties ēst, meitene pa mobilo telefonu pasūtīja dažādus gardumus un našķojās. Kad apnika šūpoties, tad meitene nodarbojās ar mājsaimniecību.
Vispirms meitene ledusskapi Rafiņu pieslēdza internetam Nettiņam. Ledusskapis tad pasūtīja mīļākos produktus no tuvējā lielveikla. Tagad tur bija viss, ko sirds kāroja. Uz katra produkta svītrukodiņš, kas ar snuķīti norāda laiku un temperatūru, kā glabāt – saldētavā, uz pirmā plaukta, otrā vai citur. Visus produktus ilgi glabāt nevarēja, tāpēc meitene ledusskapi Rafiņu integrēja ar mikroviļņu krāsni Frīdu. Atkal uz katra produkta svītrukodiņš, kas ar snuķīti norāda, kādā režīmā un cik ilgi cept. Mikroviļņu krāsns Frīda to izlasīja un visu izdarīja labi. Pa vidu gan vēl šo to vajadzēja integrēt ar virtuves kombainu Šņakiņu un cepeškrāsni Līzi. Un drīz vien meitenei galdā brūns, sulīgi smaržīgs tītara cepetis ar augļiem. Un cik garšīgs! Tavu jauku dzīvošanu! Meitene ēd pati un cienā draugus.
Pēc tam meitenei visu vajadzēja sakopt ar datorizēto putekļu sūcēju. Tomēr iztīrīt māju nebija liela bēda, ja putekļu sūcēja atmiņā ievadīja dzīvokļa plānu. Īsā laikā viss spīdēja un laistījās.
Kad televizoru Herkulesu pieslēdza internetam Veffiņam, tas atlasīja, ko meitenei skatīties, ko ne. Un ja televizoru pieslēdza laika centram Justiņam, tas vakarā lika gulēt, dziedāja aijā dziesmiņas un rītos cēla augšā. Ziņoja arī laika prognozi.
Ja skapī Čapiņā ievadīja dažāda režīma programmas, tad varēja zināt, kad kas jāvelk mugurā un kājās. Un ja skapis Čapiņš sazinājās ar durvīm Čīkstiņām, tad bez lietussarga Agra un gumijas zābakiem Tusīšiem ārā tikt nevarēja.
Arī labierīcības varēja savienot ar internetu Nettiņu, tā varēja dabūt analīzes. Bet tad bija jāiet pie ārsta. To nu gan meitene negribēja. Meitenei labāk patika labierīcības bez interneta Nettiņa.
Atpūsties “mobilajai Ragainītei” patika datorizētā atpūtas krēslā Žūžiņā. Tur meitene sakaifinājās, aizmiga un saldi sapņoja par vēl lielākām tehnikas iespējām.
Deivida vecmamma
