Gaisīgs kā jasmīnu smarža – pirkstu pieskāriens.
***
Gaisīgs
kā jasmīnu smarža –
pirkstu pieskāriens.
Riebīgs
kā liķiera garša –
tavs skūpsts.
Alkstu meklēt
šīs lūpas,
lai vēl padzertos.
Nāku sastapt
šos glāstus
jasmīnziedošos.
Pāri malām
šai dievišķā brīdī
izlīst nektāra kauss…
Saki beidzot,
ka gaidīsi mani –
un es nākšu būt
tavs…
***
Kamēr palodze man lasa lietus
dzeju,
domas iebrien smilgu alejās.
Katrā stiebrā pērļu lustras zvana,
ik lāse skumju acīm noraugās.
Pēkšņi smilga noliecas uz pleca
tik pilna savām zāles izjūtām
un izsmaržo pēc aizejošas
laimes,
pēc rūgtas mīlas skartām
krāsmatām.
Bet palodze tik dungo cēlos
vārdus
par saules pilnām, tālām
vasarām,
par pasauli, kur nepatiesi smaidi
ir jāšķīstī ar debess asarām.
Ivars Strautiņš
***
Pacel savu balto dienu spārnos,
domu putniem
baltus ceļus ļauj,
lai debess jumā varavīksnes lokā
tie vītero un vējam dziesmu jauc.
Pacel savu balto dienu spārnos,
sapņu ziedus raisi debesīs,
lai madaru un margrietiņu krāsā
mākoņi kā neprātīgi zied.
Iveta krūmiņa
