Zemnieku saimniecības “Briednieki”, kas atrodas Ziemeru pagastā, īpašnieks Māris Sormulis šogad pirmo gadu 30 hektāros audzē rapsi. Viņš izlēmis to darīt, jo jāuzlabo augseka.
Zemnieku saimniecības “Briednieki”, kas atrodas Ziemeru pagastā, īpašnieks Māris Sormulis šogad pirmo gadu 30 hektāros audzē rapsi. Viņš izlēmis to darīt, jo jāuzlabo augseka.
Speciālisti no SIA “Rapsis” novērtējuši, ka rapsis ir labi padevies un citviet tik labu kultūru nav redzējuši. Šogad zemnieku saimniecībā 40 hektāros audzē kviešus, mieži aizņem 60 hektāru. “Rapsi ir izdevīgi audzēt, ja tikai izdosies iegūt labu ražu laika apstākļu dēļ. Droši vien tas vēlu nogatavosies,” laikrakstam stāsta M.Sormulis.
Ar lauksaimniecību – graudaugu audzēšanu – viņš sācis nodarboties deviņdesmito gadu sākumā, kad īpašumā ieguvis apmēram desmit hektāru zemes. “Sāku no nulles ar vecu kāpurķēžu traktoru, vēlāk par kredītu nopirku “Belarus” traktoru un lietotu arklu. Par pajām neko neprivatizēju, kā to darīja citi. Visa tehnika bija jāpērk pašam,” atceras M.Sormulis. Visus gadus viņš audzē ziemas kviešus un miežus, sākumā iesējis arī auzas, taču tās apēdušas meža zvēri. M.Sormulis piedalās semināros, kur pilnīgo zināšanas.
Viņš priecājas, ka tagad saimniecība pilnībā nodrošināta ar nepieciešamo tehniku. Pērn saimnieks ieguvis SAPARD finansējumu – 55 000 latu, par ko iegādājies jaunu 130 zirgspēku traktoru ar sējmašīnu, četru korpusu maiņvērsēju arklu un minerālmēslu izkliedētāju. Pamazām sējumu platības palielinājis un sapratis, ka vajadzīga laba tehnika. Viņš nesen iegādājies arī graudaugu kalti Mārkalnē.
“Jaunās sējmašīnas nopelns – tā sēj minerālmēslus divus centimetrus zem graudiem. Palīdzēja arī tas, ka, sējot rapsi, iegādājos dārgākus minerālmēslus, kas strauji šķīst ūdenī, nevis mehāniskos, kam šis process ir lēnāks. Sējumos lietoju daudz ķīmijas, lai cīnītos ar nezālēm un kaitēkļiem,” uzsver M.Sormulis. Šonedēļ saimnieks nolēmis sējumus miglot pret puvi. “Arī tas ir būtiski, lai iegūtu labu ražu – divas tonnas no hektāra. Domāju, ka realizācija problēmas nesagādās,” spriež zemnieks.
Rapsi paredzēts realizēt firmai SIA “Kesko Agro”, ar ko saimniecībai noslēgts līgums. Tas būs jāved uz Gulbeni, kur ir pieņemšanas punkts.
“Ar pārāk lielām sējumu platībām nevar aizrauties. Tīrumu, kur tagad aug rapsis, varu apsēt atkal tikai pēc četriem gadiem, jo rodas slimības. Ja tagad ir apsēts vairāk nekā 100 hektāru, tad gadā rapsi varu sēt tikai apmēram 30 hektāros,” secina M.Sormulis.
Nākamgad kopējās sējumu platības aizņemšot apmēram 150 hektāru, taču lielākas par 200 hektāriem netiek plānotas, rapsis aizņems 50 hektāru.
“Lai mainītu sējumu struktūru, visus gadus sēju eļļas rutku un iearu, taču viens gads sanāk tukšs, tikai rudenī var sēt kviešus,” viņš stāsta.
