Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas Alūksnes apmeklējums daudziem tikšanās dalībniekiem paliks atmiņā ar augstās amatpersonas prasmi ieklausīties katrā un atbildēt uz jautājumiem.
Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas Alūksnes apmeklējums daudziem tikšanās dalībniekiem paliks atmiņā ar augstās amatpersonas prasmi ieklausīties katrā un atbildēt uz jautājumiem.
Viņa uzsver, ka demokrātija ar visiem šīs iekārtas trūkumiem ir labākā, kas līdz šim izveidota un pilnveidota cauri gadu simtiem. Bet tikai tagad – līdz ar Eiropas Savienības paplašināšanos – demokrātija ir izpletusies lielākajā ģeogrāfiskajā un cilvēciskajā telpā.
“Es saskatu unikālas iespējas mums visiem turpināt pilnveidot izpratni par demokrātiju, kas nozīmē katra cilvēka tiesības un pienākumus, brīvību un atbildību. Tā nesniedz vieglas un gatavas atbildes. Tieši otrādi – priekšrocība ir iespēja katram piedalīties ar vienu savu balsi vēlēšanās, tiesības izpausties un pulcēties, meklēt domubiedrus, ietekmēt un virzīt procesus,” skaidro V.Vīķe – Freiberga.
Prezidente atzīst, ka demokrātija tāpat kā Eiropas Savienība ir “augošs organisms”. Kā jebkurš dzīvs organisms, arī valstis un to struktūras pārveidojas. Tagad Latvijai ir sava balss ES ar demokrātiskām tiesībām tikt dzirdētai un saklausītai, pārliecinot citas dalībvalstis ar argumentiem. Ir jāsaprot, ka tām var būt citas idejas un mērķi, tāpat kā katrā pagastā un pilsētā var būt atšķirīgi viedokļi.
“Galvenais – demokrātija dod iniciatīvas iespējas. Bet jāņem vērā, ka brīvība uzliek atbildības nastu. Vieglāk bieži vien ir paklausīt rīkojumiem vai ieteikumiem. Ja kaut kas neizdodas, tad var vainot citus. Turpretim par savu lēmumu ir atbildīgs katrs pats,” precizē V.Vīķe – Freiberga. Tomēr nevajadzētu baidīties kļūdīties. Katra neveiksme dod iespēju mācīties, lai pēc tam izdarītu labāk.
Vajadzēja atteikties no Abrenes
Alūksnieti Pēteri Strodu interesēja, vai ir izlemts liktenis Abrenes apriņķim, kas savulaik bija Latvijas teritorijā. Izrādās, ka tajā brīdī, kad Latvija izteica vēlmi iestāties Eiropas Savienībā, tai vajadzēja deklarēt, ka valstij nav nenokārtotu robežstrīdu ar kaimiņvalstīm.
“Tas nozīmē, ka bija jāpanāk Krievijas labprātīga atteikšanās no šīs teritorijas vai arī Latvijai bija uz visiem laikiem no tās jāatsakās,” atzīst prezidente. Turklāt strīds ar Krieviju par šo teritoriju varētu ilgt 50 vai 100 gadus. Arī Somija šī paša iemesla dēļ atteicās no Karēlijas apgabala saprotot, ka to no Krievijas neatgūs.
Mākslinieks Grantēns uzskata, ka prezidentei vajadzētu pateikt paldies mazturīgajiem iedzīvotājiem, kas pārtiku meklē konteineros un pacietīgi gaida, kad valstī uzlabosies iedzīvotāju dzīves līmenis. “Jūs runājat par mazturīgiem cilvēkiem, kas ir atstumti no sabiedrības? Pēc Latvijas likumdošanas nevienam nevajadzētu būt bez iztikas līdzekļiem un pārtiku meklēt konteineros. Minimālos pabalstus nodrošina visiem, kam tie ir nepieciešami. Par to ir atbildīgas valsts un pašvaldību institūcijas. Tas nozīmē, ka cilvēki nav pamesti likteņa varā,” ir pārliecināta V.Vīķe – Freiberga.
Aicina uzņemties iniciatīvu
Pensionāre Zaiga Amantova centās izteikt prezidentei neapmierinātību ar dažādām negācijām. Prezidente pateicās par uzticību, bet norādīja, ka katrs jautājums ir jārisina ar tiem cilvēkiem, kas par to ir atbildīgi.
“Ne vienmēr ir viegli tos atrast, tāpēc jūtu jums līdzi. Atbildība par jūsu izklāstītajām problēmām ir meklējama dažādos līmeņos,” secina viņa.
Ja bērni grozās valsts himnas atskaņošanas laikā, tad tur var būt vainojama Dabas māte, jo hiperaktīviem puišeļiem ir grūti nostāvēt mierā. Ja tāda iemesla nav, tad atbildība ir prasāma no vecākiem un skolotājiem, kam vajadzētu iemācīt uzvedības normas. Tomēr arī šādos gadījumos labāk uzteikt tos, kas pratuši atdot godu valsts himnai, nevis sarāt palaidņus.
V.Vīķe – Freiberga iesaka dažādu sasāpējušu jautājumu risināšanai veidot domubiedru grupas – nevalstiskas organizācijas. Viņas dēls brīvprātīgi iesaistījies labdarības organizācijas darbā, lai palīdzētu cilvēkiem, kas lieto narkotikas un alkoholu vai ir atbrīvoti no cietuma.
“Visās demokrātiskās valstīs pilsoņi paši uzņemas iniciatīvu šķetināt problēmas, kas it kā paliek starp valsts un pašvaldību institūciju funkcijām. Tādā veidā viņus sadzirdēs labāk nekā tad, ja katrs centīsies kaut ko panākt individuāli,” akcentē prezidente.
Nepieļauj bezatbildību valsts pārvaldē
Rakstiski bija iesūtīts jautājums, kāpēc prezidente atbalsta “rozā hameleonu” Emsi. V.Vīķe – Freiberga skaidroja, ka šādi epiteti ir katra cilvēka personīgās gaumes un kultūras liecība. Prezidente Saeimas deputātus un valdības locekļus tādās kategorijās nevērtē.
“Katrs cilvēks, kas ievēlēts Saeimā, pārstāv vienu simto daļu vēlētāju. Un viņš saskaņā ar Satversmi ir tiesīgs pārstāvēt to, tāpēc nosaukt kādu tamlīdzīgos vārdos nav korekti,” uzskata viņa.
V.Vīķe – Freiberga Indulī Emsī saskatīja cilvēku, kas bija gatavs uzņemties tajā brīdī šķietami neiespējamo – sastādīt valdību, kas izvestu no krīzes. Latvijā tobrīd bija jāpabeidz izstrādāt un pieņemt daudzi likumdošanas akti, Ministru kabineta noteikumi, lai valstij nedraudētu nepatikšanas 1.maijā un tā būtu gatava iestājai Eiropas Savienībā. Bija vajadzīga kaut vai mazākuma valdība, kas spēj strādāt. “Ja es būtu atlaidusi Saeimu, rīkotu referendumu un izsludinātu ārkārtas Saeimas vēlēšanas, tas būtu augstākā mērā bezatbildīgi un valstij kaitnieciski. Mēs ne tikai zaudētu iespēju iestāties ES, bet arī lielus naudas līdzekļus. Tas nebija pieļaujams,” atzīst prezidente.
Viņa skaidroja, ka pensionāru dzīves līmenis celsies tikpat strauji, cik ienākumi uz vienu iedzīvotāju valstī. Pašlaik Latvija atzīta par nabadzīgāko valsti Eiropas Savienībā.
V.Vīķe – Freiberga uzskata, ka nav precīzi skaitļi, kas valsti ierindo pēdējā vietā. Pie mūsu ienākumiem būtu jāpieskaita visa tā “melnā nauda”, ko cilvēki par darbu saņem aploksnēs.
“Vai dzīvojam nabadzīgākajā vai blēdīgākajā valstī? Liekas, ka atbilde ir kaut kur pa vidu,” spriež prezidente. Jā, valsts nav turīga, bet daudzos vēl no padomju gadiem saglabājusies atziņa, ka valsti apšmaukt nav grēks. Ja visi nomaksātu paredzētos nodokļus, tad jau tagad pensionāri saņemtu vairāk un dzīvotu labāk.
Vīrieši ir vājais dzimums
Tiekoties ar reģionālās preses žurnālistiem, V.Vīķe – Freiberga atzina stagnāciju reformu virzībā.
“Piecus gadus, kamēr esmu prezidente, administratīvi teritoriālā reforma nav pavirzījusies uz priekšu. Visu laiku kāds grib lielākus, bet cits mazākus novadus. Ja tā turpināsim strīdēties, tad kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva mūs apsteigs attīstībā. Bet mēs tā arī turpināsim filozofēt, turklāt neauglīgi, jo runām jau sen vajadzēja sekot darbiem,” vērtē prezidente.
Mūsu laikraksta redakcijas lasītājas vēlējās uzzināt prezidentes domas par to, ka paredzēts noteikt vienādu pensionēšanās vecumu sievietēm un vīriešiem. Viņas uzskata, ka pelnījušas atpūtu agrāk.
“Vairumā brīvās pasaules valstu ir vienāds pensionēšanās vecums. Sievietes neuzskata par trauslām būtnēm, turklāt medicīniski ir pierādīts, ka viņas ir izturīgākas par vīriešiem. Viņi ir vājais dzimums,” secina V.Vīķe – Freiberga. Arī Latvijā vīrieši mirst ātrāk, tāpēc, palielinoties gadu skaitam, proporcionāli to ir vēl mazāk.
Vairāk līdzekļu jāiegulda pārkvalifikācijā
Pēc tikšanās ar uzņēmējiem prezidente žurnālistiem atzina, ka ir būtiski sakārtot infrastruktūru, gādājot par novada attīstību. Tai nepieciešami lieli līdzekļi. Turklāt mazapdzīvotās vietās, arī Alūksnes rajonā, tas iznāk vēl dārgāk nekā blīvi apdzīvotos rajonos. “Protams, uzņēmēji ir ieinteresēti ieguldīt finansu resursus tur, kur tie ātrāk atmaksājas – kur katrai precei vai pakalpojumam ir lielāks patērētāju loks,” klāsta prezidente.
Viņa zina, kādā stāvoklī ir “Ziemeļu stīga”, kas ir ļoti nepieciešama Alūksnes un citu rajonu attīstībai. V.Vīķe – Freiberga pa to braukusi lietus laikā un secinājusi, ka ceļa posmi ar grants segumu ir apgrūtinoši transporta kustībai. Tomēr uzsver, ka nebūtu prātīgi visus no Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem saņemtos līdzekļus ieguldīt infrastruktūras attīstībā. Viņa norāda, ka daļu finansējuma vajadzētu izmantot cilvēku izglītībā un pārkvalifikācijā. “Tas atmaksāsies daudzkārt!” uzsver V.Vīķe – Freiberga.
