***

Veltījums. Dēļ viena spilgta mirkļa Ir vērts pret kalnu skriet Un satvert zelta irkli Kaut arī tikai mirkli.

Veltījums
Dēļ viena spilgta mirkļa
Ir vērts pret kalnu skriet
Un satvert zelta irkli
Kaut arī tikai mirkli.

Dēļ viena putna spārna
Ir vērts uz jumta kāpt
Un satvert to aiz astes
Kaut plaukstās iegulst spalvas.

Dēļ viena silta smaida
Ir vērts pa zemi skriet.
Kaut atguvies no baudas
Tu redzi tikai raudas.
Es dāvāju tev vārdu
Mēness izveidoja dārzu ap sevi,
Meitene piecēlās un domās
dēstīja dārzu sevī.
* * *
Iezvanīja dzeguze dienu.
Mazliet mānīgu, mazliet vienu.
Mazliet saulainu, mazliet lietainu,
Atmiņā neizdzēšamu, sīku vai
lielu,
Vienalga – dienu, un atstūmu sienu,
Šaubām un asarām pilnu
Tevis piepildītu.