Pakešu logiem apsildes periodā pastāv zināma tendence norasot (virsmas kondensāts).
Pakešu logiem apsildes periodā pastāv zināma tendence norasot (virsmas kondensāts). Logu norasošanu nevajadzētu jaukt ar logu svīšanu – kondensāta veidošanos stikla paketes iekšpusē, kas rodas nepietiekamas paketes malu hermetizācijas rezultātā.
Logu rasošana jeb kondensāts uz logu stikla rodas, ūdens tvaikam pārejot šķidrā fāzē. Šādi apstākļi rodas, ja virsmas temperatūra pazeminās līdz rasas punktam – temperatūrai, pie kuras sākas ūdens fāžu maiņa. Tā kā rasas punkts ir atkarīgs no tvaika koncentrācijas (īpatnējā gaisa mitruma telpā) un telpas temperatūras, iedarbojoties uz šiem parametriem, var regulēt kondensāta izkrišanu uz stikla virsmas.
Pirmais un galvenais veids, kā novērst logu rasošanu – ventilācija un telpas vēdināšana.
Otrais ir tvaika kondensēšanās nepieļaušana, paaugstinot to virsmu temperatūru, ar kurām saskaras tvaiks.
1. Kondensāta izkrišanas novēršana ar ventilāciju un telpas vēdināšanu.
Bieži jēdzieni ventilācija un telpas vēdināšana tiek jaukti, tāpēc definēsim tos:
Ventilācija – tā ir ēkā ierīkota autonoma gaisa pieplūdes un nosūces sistēma, kas nodrošina cilvēkam higiēnas normu izpildi – iespēju normāli elpot un dzīvot.
Telpas vēdināšana – telpas gaisa apmaiņas nodrošināšana, pielietojot atveramus konstrukcijas elementus logos (vēdlodziņš, atvāžama loga daļa, vārsts un citi).
Vispārzināms, ka telpā ir jānokļūst apmēram 3 kubikmetriem gaisa uz vienu telpas kvadrātmetru jeb jānotiek vienai kārtīgai gaisa apmaiņai. To nodrošina speciāli izveidota ventilācijas sistēma visā ēkā, kas nodrošina nepieciešamo gaisa pieplūdi un nosūci. Padomju laikos būvētajās mājās nepieciešamā gaisa pieplūdei netika veidota atsevišķa sistēma, to nodrošināja neblīvie logi. Modernie logi, caur kuriem gaisa infiltrācija normālos apstākļos nenotiek, liek domāt par gaisa pieplūdes nodrošināšanu un ir aktualizējusi jautājumu par kondensāta izkrišanu uz stikla virsmas. Pēdējā risināšanai moderno logu ražotāji ir veikuši speciālus pasākumus un izveidojuši sistēmu, ko būtu nepieciešams definēt atsevišķi.
Pašvēdināšana jeb mikrovēdināšana – ierobežota gaisa apmaiņas sistēma, kura tiek realizēta caur speciāliem kanāliem vai logu blokos iebūvētām klimatiskajām kamerām, ar mērķi regulēt gaisa mitrumu telpā un novērst kondensāta veidošanos uz stikla virsmas.
Firmas piedāvā dažādu konstrukciju pašvēdināšanas ietaises, kuras var būt iestrādātas jau pašā loga konstrukcijā vai tikt uzmontētas atsevišķi.
2. Kondensāta izkrišanas novēršana, paaugstinot to virsmu temperatūru, ar kurām tvaiks saskaras:
a) temperatūru uz iekšējā stikla virsmas var paaugstināt, lietojot paketēs stiklus ar labākām siltuma aizsardzības īpašībām, tā saukto selektīvo pārklājumu stiklus, kuri nodrošina pat divreiz augstāku siltuma aizsardzību, salīdzinot ar vienkāršajiem stikliem;
b) telpas sienu virsmas temperatūru var paaugstināt, siltinot sienu konstrukcijas gan no ārpuses, gan iekšpuses, tādējādi pārvietojot rasas punktu no virsmas pašā sienas konstrukcijā. Veicot siltināšanu, īpaša uzmanība jāpievērš tvaika izolācijas izveidošanai, kurai ir jānovērš kondensāta izkrišanas iespējas šuves iekšpusē;
c) loga ailes šuves temperatūru nenosaka tikai sienas materiāls, bet tā lielā mērā ir atkarīga no:
* loga izvietojuma ailē un ailes iekšējās daļas papildus siltināšanas;
* montāžas, īpaši logu šuves aizpildījuma;
* loga izgatavošanas, šeit būtiska ir logu profila izvēle ar atbilstošu kameru skaitu un nepieciešamo blīvējamo materiālu montāžas kārtības ievērošana;
* stikla pakešu siltuma aizsardzības īpašībām;
* telpas apkures veida un apkures elementu atrašanās vietas.
Ja apkures elements atrodas zem logiem, tad aukstā stikla rūtis tiek apsildītas un kondensāta veidošanās risks samazinās. Apsildāmajām grīdām atkrīt speciāla logu apsilde un kondensāta izkrišanas risks ir liels. Nelabvēlīgi ir arī visi šķēršļi, kas kavē gaisa cirkulāciju gar logiem, kā piemēram, lielas iekšējās palodzes vai logi padziļinātās nišās.
