Ar Ilgu Otsu kopā saveda nejaušība. Viņa lēnām pastaigājās pa skvēru. Uzsmaidīja kaķim, taču smaidu drīz nomainīja dusmīga grimase. Kāds puisis jaunietes vecumā mēģināja tam iespert ar kāju.
Ar Ilgu Otsu kopā saveda nejaušība. Viņa lēnām pastaigājās pa skvēru. Uzsmaidīja kaķim, taču smaidu drīz nomainīja dusmīga grimase. Kāds puisis jaunietes vecumā mēģināja tam iespert ar kāju. Saņēmis brīdinošu skatienu, vienaldzīgi, kājas šļūkādams, aizslāja tālāk.
Mēs palikām divatā. Pretī raudzījās mazliet sapņainas acis, sejā atklāts smaids. Iepazināmies, viņu saucot Ilga. Gaidot draudzeni, tālab iznācis šeit uzkavēties. Toreiz saruna neizdevās. Viņa kopā ar draudzeni uz “Alūksnes Ziņām” atnāca pēc vairākām nedēļām.
Ilga labprāt stāsta par sevi. Augusi trīs bērnu ģimenē, viņa esot jaunākā. Jaunalūksnes pagasta “Jaunšķiņķos” vecākiem esot saimniecība. Mamma agrāk slaukusi govis, tagad rūpes pašai savā sētā.
Palīdz citiem nelaimes brīdī
Ilga sevi dēvē par priecīgu meiteni. Laikam jau tā arī ir, jo ik pa brīdim viņa sapurina savus pusgaros matus un gaiši iesmejas. Pēc horoskopa esot Skorpions, tā arī sevi izjūtot. Neļaujot darīt pāri sev un draugiem, labprāt palīdzot nelaimes brīdī. Viņai esot daudz interešu, divdesmit viena gada vecumā nevarot izšķirties, ko dzīve no viņas gribot.
“Esmu absolvējusi Priekuļu valsts tehnikumu. Pēc aroda esmu sekretāre. Profesijā iznāca strādāt tikai prakses laikā.”
Saista informācijas tehnoloģija
“Mani saista informācijas tehnoloģija. Ceru, ka rudenī sākšu studēt Vidzemes Augstskolā budžeta grupā. Vasarā gribu strādāt un nopelnīt naudu. Viegli ar darba meklēšanu nevedas. “Nekas, gan jau viss vēl būs labi, tikai ļoti jādomā, tad vēlēšanās piepildīsies,” viņa, kā mierinādama sevi, pārliecinoši nosaka un pasviež gaisā zāles stiebru. Ilga stāsta, ka labprāt klausoties mūziku. Nodarbojoties ar floristiku. Tehnikumā tas bijis mācību priekšmets, arī kursos papildus mācījusies. Vasarās vācot ziedus, izkaltējot, bet ziemās no tiem veidojot dažādas kompozīcijas. Ar ziediem, dabu viņa esot lielos draugos.”
Gribētu iestāties dabas aizsargos
“Mani interesē ģeogrāfija. Vācu informācijas par ceļojumiem. Krāju materiālus par skaistumkopšanu. Dažus ieteikumus izmantoju arī dzīvē. Kaltēju dažādas tējas. Daba ir devīga, žēl, ka to nicina. Ja būtu tāda iespēja, es iestātos dabas aizsargos, taču nezinu, kā tur tikt. Skatos – visur cērt, zāģē. No zaļās zonas maz pāri palicis. Nesakopj cirsmas, maz atjauno mežus. Žēl pat šī pusnokaltušā krūma,” viņa pieliecas un piedur pirkstu rožu krūmam. “Skumdina kūlas dedzinātāji. Sadeg kukaiņi, vēlāk putniem nav ko ēst. Sāpīgi ir klausīties, ka jaunieši Alūksnes parkā kokus bojājuši. Manuprāt, katram, kurš dabai nodarījis ļaunumu, vajadzētu to atlīdzināt ar labiem darbiem. Sabojāji koku, tad viena vietā iestādi trīs,” uzskata Ilga.
Ilga ir dabas bērns, kura arī pilsētā redz skaisto. Viņa no sirds priecājas par ziediem māju pagalmos un zālājiem.
“Zeme ir ļoti skaista, viss šeit ir dzīvošanas vērts”, saka Ilze Otsa.
