Zeltiņu pagasta “Jaunbaltos” Agrita Andrejeva sākusi vēl mazizplatītu nodarbošanos.
Zeltiņu pagasta “Jaunbaltos” Agrita Andrejeva sākusi vēl mazizplatītu nodarbošanos. Viņa audzē zosis. Apmēram 15 garkaklu putni saceļ pamatīgu brēku, kad kāds svešinieks tuvojas mājai. Gribot negribot jāatceras stāsts par to, kā zosu modrība izglāba Romu. Saimniece smej, ka zosis var būt suņa vietā.
Vai tās spēs nest peļņu saimniecei, pagaidām grūti spriest. Bet Agritas Andrejevas uzņēmību var apbrīnot jau tagad. Viņa pirms pāris gadiem kopā ar bērniem pameta Jaunalūksnes pagasta Visikumu un sāka strādāt Zeltiņu pagasta kafejnīcā. Kad īpašnieks to pārdeva, sieviete palika bez darba. Cita varbūt zaudētu dūšu, bet Agrita sāka saimniekot krūmiem un nezālēm aizaugušā sētā attālāk no pagasta centra. Tiesa, ēka bija kritiskā stāvoklī, jo tajā 20 gadus neviens nebija dzīvojis. Kūts vietā vēl joprojām ir tikai pamati un daļa akmens sienu. “Visu laiku biju bezdarbniece, bet nu sāku nopietni saimniekot, tāpēc esmu kļuvusi nodokļu maksātāja. Domāju trīs četros gados paplašināt un attīstīt zosu audzēšanu, kā arī piena un gaļas lopkopību. Vispirms ir jāuzceļ kūts,” apņēmusies A.Andrejeva. Viņa saka paldies kaimiņienei Zinaīdai Žīgurei, kas ļāva izmantot savu kūti.
Cer saņemt ES fonda atbalstu
Kredītu bankā Agrita nevar dabūt, jo tam nav nodrošinājuma. Dēls Raivis studē biznesu Baltijas Krievu institūtā. Viņš noskaidrojis, ka ir iespēja no Eiropas strukturālajiem fondiem saņemt projekta finansējumu 1000 eiro naturālas saimniecības paplašināšanai. To var iegūt, ja paredz 30 procentu produkcijas pieaugumu gadā. “Jaunbaltos” tādu iespējams sasniegt, palielinot liellopu un zosu skaitu. “Zosis ir izdevīgas. Vasarā tās nevajag piebarot, jo pietiek ar zāli. Olas ir lielas, turklāt var uzglabāt ilgāk nekā pienu. Un arī lielā putna cepetis ir diezgan iecienīts. No Mārtiņiem līdz Ziemassvētkiem zosis varētu pārdot. Agri pavasarī izšķīlušos zoslēnus līdz tam laikam iespējams nobarot,” spriež saimniece. Pagaidām viņa nezina, kur un kā produkciju būs iespējams realizēt. Ir piedāvājums no “Stockman” centra galvaspilsētā, bet prasības ir tādas, ka grūti izpildīt. Turklāt tad ir nepieciešami sadarbības partneri, jo veikalu tīklam vajadzīgs liels produkcijas daudzums noteiktā laikā.
Viņa iecerējusi zosu skaitu palielināt līdz 100, jo ar mazāku ganāmpulku nevar cerēt gūt peļņu. Protams, vajadzēs nožogojumu putniem, bet pagaidām ieceres atduras pret līdzekļu trūkumu. Dēls Raivis gan neatbalstot šo biznesa virzienu. Tomēr A.Andrejeva ir pārliecināta, ka ar liellopu audzēšanu vien nepietiek. Tiesa, arī viņai nepatīk, ka šie putni ir netīrīgi. Tomēr zāles barība vasarā ir galvenais arguments par labu zosīm. Tagad maļ nātres, kas ziemā putniem ir labu labie vitamīni. Tās vajadzīgas arī mazajiem zoslēniem. Daži jau ir izšķīlušies. Agritai ir arī 30 vistu saime, jo olas ir pieprasītas.
Veido bioloģisko saimniecību
“Jaunbaltiem” šis ir otrais gads pārejā uz bioloģisko saimniecību. Tajā ir trīs govis un grūsna tele, kas drīz atnesīsies. “Gribējām pāriet uz zīdītājgovīm, bet tas nav izdevīgi, ja ir maz lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tā varu secināt no mācību semināros saņemtās informācijas,” atzīst A.Andrejeva. Saimniece realizē liellopa gaļu. Pašlaik Zaubes bioloģiskajai kautuvei pieteikti divi bullēni. Tiem ir jābūt atbilstošā, tas ir, E klases nobarojumā. Vajadzēs gādāt piena kvotas, lai varētu nodot pienu. Līdz šim to izmantoja tikai savā saimniecībā. Kad būs iekopta zeme, Agrita domā audzēt arī zemenes vai kartupeļus un dārzeņus.
Mājas un zemes īpašnieks gulbenietis Ojārs Krastiņš ne tikai nomā saimniecību A.Andrejevai, bet arī daudz palīdz viņas ģimenei. Viņš strādā ar tehniku, lai varētu sagatavot lopbarību. Šovasar ne tikai presēs sienu, bet gatavos arī skābsiena ruļļus. “Zāle ir laba. Sākumā te bija sūna, tad pienenes, bet nu jau aug āboliņš. Ir interesanti redzēt, kā veidojas augu seka, kad lopi noēd zāli. Lai gan nekas nav sēts, tai ir pavisam cita kvalitāte. Kad laiks būs saulains, sāksim uzreiz pļaut,” vērtē Agrita.
Saimniecībā ir traktors un pļaujmašīna. Kad zāle apžuvusi, to savālo ar zirga grābekli, pēc tam presē. Agrita uzsver, ka “Jula” vai citi traktorvilkmes agregāti nav piemēroti ārdīšanai un vālošanai. “Tad zālei paliek tikai kāti, bet lapiņas nosit. Lopiem tādu sienu nevajag,” ir pārliecināta zemniece.
Sāk ar enerģiju un neatlaidību
“Te viss ir sākts no nulles. Melioratori astoņdesmitajos gados atstāja “Kangaru kalnus un gravas”, tāpēc tagad ir jāmokās. Neviens vairs nav atbildīgs par viņu atstātajām celmu un akmeņu kaudzēm,” saka O.Krastiņš.
Bioloģiskai saimniecībai ir jāizpilda noteiktas prasības – tai ir jābūt sakoptai, lai saņemtu sertifikātu. Vajadzīga arī ūdens attīrīšanas sistēma. Agrita parēķinājusi, ka litrs attīrīta ūdens maksās 4 santīmus. Turklāt divas reizes gadā vajadzēs mainīt ūdens filtrus, kas maksā 22 latus. Aka ir būvēta 1870.gadā uz avota, arī tā ir jāpārbūvē. Tātad atkal vajadzīga nauda. “Laikam jābūt pustrakam, lai tagad sāktu saimniekot. Bet citas izejas nav, jo darba laukos nav. Sevišķi sievietēm,” atzīst Agrita.
Labi palīgi viņai ir pašas trīs bērni un māsas dēls. Viņi apkārtnē cērt krūmus, strādā dārzā, pļavā un mājā. Vasarā atbrauc Agritas māsas meitas un krustmeita. A.Andrejeva saņems hektārmaksājumus par 19 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Šo naudu varēs izlietot zemes apstrādei un sējai.
