Alūksnietis Jānis Mukstiņš gandrīz pusi no dzīves gadiem audzē rododendrus.
Alūksnietis Jānis Mukstiņš gandrīz pusi no dzīves gadiem audzē rododendrus. Tie ir viņa mūža mīlestība. Varbūt tāpēc tie šovasar zied nevis jūnija pirmajā dekādē, bet vēlāk, lai ar košumu priecētu pusgadsimta jubilejas un vārdadienas gaviļnieku svētkos.
“Rododendri ir interesanta un cimperlīga kultūra. Tiem nepatīk spilgta saule, bet tīk neliels apēnojums. Tad ziediem ir spilgtākas krāsas. Man ir 14 šķirņu dažāda lieluma un veidu rododendri, katrs citādāks. Daži zied jau aprīļa beigās, citi pirms Jāņiem, tāpēc ilgi varu vērot un priecāties par to skaistumu. No košumkrūmiem grūti atrast līdzvērtīgus,” stāsta Jānis.
Jānis Mukstiņš lasījis, ka Rīgas botāniskajā dārzā rododendru krūmi sasniedz divu metru augstumu. Tādi ir arī Jāņa dārzā.
Latvijā augošie parasti ir krūmveida, lapas ir apmēram
20 centimetru garas. Ziedu krāsa rododendriem ir ļoti dažāda: balta, dzeltena, rožaina, sārta, violeta, purpura ar pārejas toņiem. To forma var būt riteņveida, piltuvveida, zvanveida un stobrveida. “Tikko noziedēja Japānas rododendrs ar koši sārtiem ziediem, bet Kanādas zied sprogainiem, baltiem ziediem, kas izskatās kā pūkas. Savukārt dzeltenie tā smaržo, ka aromātu var sajust vismaz 50 metru attālumā,” atklāj J.Mukstiņš.
“Stādus tagad var nopirkt visur. Lai gan tie ir diezgan dārgi, cilvēki vēlas audzēt rododendrus. Diemžēl apmēram 90 procenti rododendru aiziet bojā, neprasmīgas vietas izvēles vai kopšanas dēļ. Augšanai ideāla vieta būtu priežu sils, jo tur ir ēna un pietiekams gaisa mitrums. Saulē rododendri neaug, bet attīstībā it kā stāv uz vietas,” secina dārznieks. Viņš vismaz 20 alūksniešiem ir devis stādus, bet tikai dažam tie vēl aug. Rododendriem vajadzīga skāba augsne, tajā nedrīkst būt nezāles. Kad ir siltas dienas, Jānis tos rasina, smidzinot ūdeni.
