Sākot smēķēt, asinīs nonāk neliels nikotīna daudzums. Tas izraisa patīkamas izjūtas, paaugstina darba prieku, uzmundrina un nomāc apetīti.
Sākot smēķēt, asinīs nonāk neliels nikotīna daudzums. Tas izraisa patīkamas izjūtas, paaugstina darba prieku, uzmundrina un nomāc apetīti. Taču drīz vien pie “uzmundrinošā” efekta pierod un nevar vairs bez tā iztikt. Izveidojas atkarība. No tās ir pat grūtāk atbrīvoties kā no alkoholisma.
Alūksnietis Imants Serts atteicies no smēķēšanas pirms četriem gadiem, bet vispirms viņš pārtrauca lietot alkoholu. Tam pietika ar gribasspēku. Pateica – savu mucu esmu izdzēris, diezgan. Bet neņemt cigareti un netīkot pēc dūma izrādījās daudz grūtāk.
No nikotīna grūtāk atteikties
Tabakas smarža un garša pirmo reizi tika baudīta desmit gadu vecumā. “Paņēmu vectēva papirosus “Sever”. Man nekļuva slikti, tāpēc turpināju, sākumā it kā niekojoties. Bet norma arvien palielinājās, kamēr diennaktī vajadzēja četras paciņas. Sevišķi daudz cigarešu izkūpināju darbā naktsmaiņā. Tad reizēm likās, ka smēķēju divrocīgi, jo, tiklīdz vienu beidzu, sāku nākamo,” atceras vīrietis. Tiesa, tās bija vieglas cigaretes. Tagad Imants saka, ka “tas vieglums ir muļķu mānīšanai”, jo tās vairāk lieto.
Kad nolēma atmest, Imants izmēģināja pretsmēķēšanas plāksterus, košļājamās gumijas un cigarešu skaita pakāpenisku samazināšanu, tomēr pašam tikt vaļā no “varenā nikotīna” neizdevās. “Tiku līdz piecām cigaretēm dienā, tad atkal sākās viss no sākuma.”
Imants aizbrauca uz Rīgu pie psihoterapeita, kas palīdzēja atbrīvoties no dārgā netikuma. “Man ir par vienu problēmu mazāk, jo no tā brīža neesmu smēķējis. Pirmās dienas deguns bija sevišķi jutīgs uz smaržām. Tagad neuztrauc, ja blakus kāds pīpē. Tiesa, nepatīk lēto cigarešu smirdīgie dūmi. Reizēm pa ielu garām paiet sievietes, kas ož kā pelnu trauks,” saka I.Serts. Viņu uztrauc, ka jaunieši pat skolu tuvumā atļaujas uzvilkt dūmu. Turklāt to dara arī meitenes, kam vēl nav 18.
Sadzīves tehnika – par cigarešu naudu
Imants aicina pīpmaņus parēķināt, cik viņi iztērē cigaretēm dienā, mēnesī un gadā. No šiem tēriņiem nav nekāda labuma, jo nauda kā dūmi izkūp gaisā. Tikpat labi varētu to sadedzināt. “Vēl jau gan cigaretēm nav Eiropas Savienības cenas. Žēl,” secina viņš. Šajos gados par cigarešu naudu I.Serts ir nopircis jaunu televizoru, lielu ledusskapi, satelīta antenas komplektu un datoru. Jebkuru preci var ņemt uz līzinga un mēnesī maksāt apmēram 20 latus, ko iepriekš nopīpēja, to var samaksāt par precēm. Tad jūt, ka kaut kas ir iegūts. Turklāt ir uzlabojusies veselība, arī finansiāli – viņš ir ieguvis.
I.Serts ir pārliecināts, ka nepieciešams aizliegums lietot alkoholu un smēķēt sabiedriskās vietās. Tikpat svarīgi ir panākt, lai šo prasību ievērotu. Viņš ierosina pilsētas domes deputātiem panākt, lai Alūksne būtu Latvijā pirmā pilsēta, kur vairāk ievēro nesmēķētāju, nevis smēķētāju tiesības.
“Pilsētā ir sabiedriskās kārtības noteikumi. To ievērošanai seko pašvaldības policija. Kāpēc nevarētu raudzīties arī, lai nesmēķē kafejnīcās un citās sabiedriskās iestādēs? Varētu aizrādīt nepilngadīgajiem, kas atklāti kūpina cigaretes skvēros un uz ielas,” uzskata Imants. Par noteikumu neievērošanu, protams, piemērojams sods. Nav vajadzības noteikt lielu naudas summu, labāk iesaistīt sabiedriskos darbos, piemēram, slaucīt ielas. I.Serts atceras, ka padomju varas gados armijā rīkoja cigaretes bēres. Ja karavīrs nometa izsmēķi nevietā, viņam lika izrakt lielu kapu, kur to svinīgi apglabāja.
Var būt pirmā pilsēta valstī
Imants ir pārliecināts, ka daudzi viņa priekšlikumu atbalstīs. “Keggi Velo” sacensībās viņš novēroja, ka pie riteņbraucēju finiša kāds vīrietis stāvēja ar kūpošu cigareti zobos. Kad komentētājs aizrādīja, nekauņa atbildēja, ka nav pieņemts tāds likums. Tātad ir vajadzīgs noteikt aizliegumu. Tiesa, vienlaikus jādomā par atsevišķām un izolētām vietām, kur atļauts smēķēt.
“Sevišķi sāpīgi redzēt, ka skolu apkārtnē smēķē lieli un mazi. Tagad bērnus nevar sodīt, bet mums par pārkāpumiem bija jāiet malku krāmēt vai arī jāmazgā koridori. Protams, aizliegums vien neko nedos,” secina alūksnietis. Nelaime tā, ka vairums vecāku un arī skolotāji ir tabakas cienītāji. Tas nozīmē, ka pieaugušo vārdi nesaskan ar darbiem, tāpēc netic tabakas kaitīgumam.
“Vajadzētu censties nesmēķēt vismaz bērnu klātbūtnē. Mans lielais dēls to nedara, un mazākie arī vēl nav mēģinājuši,” domā I.Serts.
Francijā nolemts uz cigarešu paciņām rakstīt – smēķēšana nogalina, jo tas esot atbilstoši Eiropas Savienības veselības vadlīnijām. Latvijā uz iepakojuma rakstītais brīdinājums par nopietnu kaitējumu veselībai, šķiet, ir tukši vārdi. Imants pieļauj, ka tikpat labi varētu būt rakstīts, ka pēc cigaretes izsmēķēšanas aizlidos kosmosā. Neviens tam nepievērš uzmanību. Katrs domā, ka ar mani tas nenotiks.
***
Fakti
– Nikotīns ir spēcīga inde. Tas caur gļotādu uzsūcas asinīs un ar asinsriti nonāk visos orgānos. Visaugstākā koncentrācija ir konstatēta smadzenēs, tāpēc nikotīna kaitīgā ietekme turpinās arī pēc smēķēšanas.
– Tabakas dūmi satur apmēram 400 kaitīgas vielas, starp tām ir oglekļa dioksīds, zilskābe, amonjaks, darva un sodrēji. Dūmos ir apmēram 40 vēzi izraisošas vielas.
– Viena cigarete cilvēka mūžu saīsina par 6 – 7 minūtēm.
– Pasaulē smēķē 1,1 miljards cilvēku, no tiem 200 miljoni ir sievietes.
– Tabakas lietošanas dēļ katru dienu mirst 10 000 cilvēku, gada laikā smēķēšana izraisa 3,5 miljonus nāves gadījumu.
– Paredzams, ka ap 2020.gadu smēķēšana kļūs par galveno mirstības un invaliditātes cēloni, kas ik gadu nogalinās vairāk nekā 10 miljonus cilvēku.
