Pieļauju, ka šodien lielākā daļa no mums dodas uz vēlēšanu iecirkņiem, lai paustu savu nostāju par tiem deviņiem politiķiem, kurus vēlētos redzēt kā Latvijas pārstāvjus Eiroparlamentā.
Pieļauju, ka šodien lielākā daļa no mums dodas uz vēlēšanu iecirkņiem, lai paustu savu nostāju par tiem deviņiem politiķiem, kurus vēlētos redzēt kā Latvijas pārstāvjus Eiroparlamentā.
No daudziem esmu dzirdējusi negatīvu un noraidošu attieksmi – ko tur iet, nav ne par ko balsot, ne arī cerību, ka kaut kas mainīsies uz labo pusi. Bet te nu man gribas teikt – ja jau spērāt pirmo soli pār tiltu, balsojot par Latvijas iestāju Eiropas Savienībā, tad noteikti ir jāsper arī otrs solis un jāievēl tautas pārstāvji Eiroparlamentā. Citādāk varam palikt tilta vidū un – ne uz priekšu, ne atpakaļ. Domāju, ka to neviens nevēlas. Arī es jau esmu paudusi savu nostāju, izmantojot iespēju balsot iepriekšējās dienās. Pašiem vien ir jānotic, ka būs labāk.
Protams, ir daudz negatīvu argumentu, kuru dēļ var saprast skeptiķus, piemēram, sarežģītie nosacījumi, lai saņemtu struktūrfondu finansējumu. Un droši vien būs vēl citi. Arī cenas ir palielinājušās gan precēm, gan pakalpojumiem. Atliek vien noplātīt rokas un maksāt, jo diemžēl nav citas izvēles. Un kad sarēķini, cik lielu savas algas daļu esi atdevis komunālajiem maksājumiem, pārtikai un dažādu pakalpojumu saņemšanai, paliek nedaudz skumji, jo – algas apmērs netiek līdzi straujajam cenu kāpumam.
No 2005.gada 1.janvāra Latvijā paredzēta pievienotās vērtības nodokļa 18 procentu likmes piemērošana siltumapgādei. Vienlaikus ar gāzes tarifu palielinājumu tas radīs būtisku siltuma tarifu kāpumu. Finanšu ministrija prognozē, ka Rīgā siltuma tarifi no nākamā gada varētu palielināties par 3,8 procentiem, bet vairākās citās pilsētās – pat par desmit procentiem. Turklāt Eiropas Savienības direktīvas neparedzot iespēju siltumam piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi vai atbrīvojumu no tās. Ko darīt vienkāršajam cilvēkam? Neko – maksāt!
Tie deputāti no Latvijas, kurus tauta ievēlēs Eiroparlamentā, saņems algu, kas pielīdzināta Saeimas deputāta algai. Eiroparlaments no sava budžeta viņiem segs visus ceļa izdevumus, kas saistīti ar nokļūšanu Briselē, izdevumus par biļešu rezervēšanu, viesnīcu, ēdināšanu un taksometru. Maksimālā šiem mērķiem paredzētā summa ir 2275 lati gadā. Tāpat viņiem apmaksās iztikas līdzekļus, deputātu palīgu darbu, informātikas un valodu kursus. Viņi varēs apmeklēt valodu kursus vai mācīties pie privātskolotāja par ne vairāk kā 3250 latiem gadā, kā arī izmantot citas priekšrocības.
Mums, “mājās palikušajiem”, atliek vien cerēt, ka šie deviņi deputāti neaizmirsīs par mums un gādās, lai tiktu vairota Latvijas labklājība, lai cilvēki būtu laimīgāki, smaidīgāki un algas dienā nebūtu skumīgi, bet varētu plānot brīnišķīgus atvaļinājumu braucienus.
