Latvijas Pašvaldību savienības 14. kongress apstiprināja vairākas būtiski svarīgas rezolūcijas, kuru prasību izpilde sekmētu pašvaldību darba efektivitāti un Latvijas labklājību.
Latvijas Pašvaldību savienības 14. kongress apstiprināja vairākas būtiski svarīgas rezolūcijas, kuru prasību izpilde sekmētu pašvaldību darba efektivitāti un Latvijas labklājību. Dokumenti iesniegti valdībai un Saeimai. Par to informē Alūksnes rajona padomes izpilddirektore Gunta Ļuļe.
Rezolūcijā “Par Valsts un pašvaldību autoceļiem” teikts, ka šobrīd finansējums ceļu uzturēšanai ir tikai 40 procenti no šim nolūkam nepieciešamās summas.
Autoceļu nozarei jāatvēl vairāk līdzekļu
Satiksmes ministrijas izstrādātajā Nacionālajā programmā Eiropas Savienības (ES) Strukturālo fondu administrēšanai finansējums valsts 2. šķiras ceļiem un pašvaldību ceļiem vispār nav paredzēts. Tikai 10 procenti no fondu līdzekļiem ir paredzēti pilsētu tranzītielu sakārtošanai 1. šķiras autoceļu maršrutos. Kongress aicina valdību pārskatīt lēmumu par speciālo budžetu iekļaušanu valsts pamatbudžetā un, izdarot grozījumus 2004.gada budžetā, noteikt, ka pašvaldību ceļu fonda ieņēmumu pieaugums ir proporcionāls akcīzes nodokļa naftas produktiem un transportlīdzekļu nodevas pieaugumam. Ir jānosaka, ka autoceļu nozarei ir novirzāmi vismaz 85 procenti no akcīzes nodokļa par degvielu ieņēmumiem un transportlīdzekļu nodeva pilnā apmērā. Lai veicinātu novadu infrastruktūras attīstību, ir nepieciešams izstrādāt atsevišķu valsts atbalsta programmu valsts 2. šķiras autoceļu ar grants segumu un pašvaldību autoceļu sakārtošanai, kā arī ir jāiekļauj pašvaldību ceļu rekonstrukcijas un uzlabošanas projekti investīciju piesaistē no ES fondu līdzekļiem.
Rezolūcijas par grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam” pamatprasība ir, lai valdība pildītu valsts saistības par līdzfinansējumu pašvaldību projektiem, kurus paredzēts finansēt no ES Strukturālo fondu līdzekļiem. Tāpat tiek pieprasīts, lai budžeta grozījumos paredzētu ikgadējo pašvaldību aizņēmumu maksimālā apmēra pieaugumu 29 miljonu latu apmērā, tajā skaitā 1 miljonu latu pašvaldību finanšu stabilizācijas aizdevumu nodrošināšanai, bet pašvaldību investīciju finansējuma apjomu palielinātu līdz 2002.gada līmenim (14,68 miljoni latu).
Reģionos lielas sociālās atsķirības
Rezolūcijā “Par reģioniem” sacīts, ka ekonomiskās un sociālās atšķirības starp Latvijas reģioniem gadu no gada turpina palielināties, visiem reģioniem, izņemot Rīgu, atpaliekot no ES vidējiem rādītājiem. Lai panāktu situācijas uzlabošanos, ir nepieciešama tieša reģionu pārstāvniecība ES Strukturālo fondu programmēšanas un vadības procesā. Valdību un Saeimu aicina izveidot tieši vēlētas reģionu pašvaldības un nodot tām decentralizējamās valsts funkcijas un finanses, neskarot vietējo pašvaldību finansēšanas avotus. Tāpat prasa nošķirt reģionālo un vietējo pašvaldību finanšu avotus un kompetences, kā arī šo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas, izslēdzot jebkādu vietējo pašvaldību padotību reģionālajām pašvaldībām. Jau nākamajā ES budžeta ciklā, kas ilgs no 2007. līdz 2013.gadam, ir jāparedz, ka ES Strukturālo fondu vienotais programdokuments tiek veidots kā reģionu attīstības plānu kopums, nodrošinot katram no tiem tiesības un iespējas īstenot savas prioritātes un dalību programmu vadības procesā.
Atsevišķs dokuments veltīts teritorijas plānošanas jautājumiem. Tajā norādīts, ka teritoriālā plānošana līdz šim nav pietiekami atbalstīta, un reformas gaitā atbalsts tai ir samazinājies, jo tika gaidīta jaunu, lielāku administratīvo teritoriju izveidošanās. Tādējādi daudzās pašvaldībās teritoriālie plāni vēl nav izstrādāti un apstiprināti, radot problēmas jaunizveidotajiem novadiem pat tad, ja šāda plānojuma nav tikai vienā no apvienotajiem pagastiem. To apzinoties, kongress aicina valdību un Saeimu desmitkāršot ikgadējo līdzfinansējumu teritorijas plānošanai (salīdzinot ar šāgada budžetu); novērst pretrunas normatīvajos aktos un birokrātiskos šķēršļus, kas kavē plānošanas procesa pabeigšanu, kā arī pagarināt uz diviem gadiem Teritorijas plānošanas likumā paredzēto obligāto teritorijas plānojumu pabeigšanas termiņu.
Jāuzlabo situācija medicīnā
Rezolūcijā “Par neatliekamiem pasākumiem veselības aprūpē” atgādināts, ka Pašvaldību savienība jau vairākkārt norādījusi uz kritisko situāciju medicīnā, kā arī izteikusi priekšlikumus stāvokļa uzlabošanai, tomēr situācija joprojām nav uzlabojusies. Pašreizējā veselības aprūpes sistēma nenodrošina kvalitatīvus un visiem pieejamus pakalpojumu. Kongress aicina Saeimu, Ministru kabinetu, Veselības ministriju un Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru (VOAVA) izstrādāt un pieņemt Valsts veselības aprūpes attīstības plānu (Māsterplānu), nodrošinot tā realizācijai nepieciešamos valsts budžeta līdzekļus. VOAVA arī nekavējoties jāuzsāk stabilu (vismaz 2 gadu periodam) līgumu slēgšana ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem. Ir arī jāsakārto veselības aprūpes finansēšanas sistēma, nenovirzot atbildību par finanšu sadales institūciju neizdarībām uz pašvaldībām, kā arī jāparedz valsts budžeta līdzekļi mazo lauku slimnīcu (veselības aprūpes centru) pārprofilēšanai vai, pēkšņas finansēšanas pārtraukšanas gadījumos, slēgšanai.
Jāierosina grozījumi Satversmē
Rezolūcijā “Par satversmes grozījumiem” norādīts, ka Eiropas vietējo pašvaldību harta paredz pašvaldību principa iekļaušanu konstitūcijā tajās valstīs, kurās ir rakstīta konstitūcija. Kopš Pašvaldību reformas koncepcijas pieņemšanas, kurā tika definēts uzdevums ietvert Satversmē nodaļu par pašvaldībām un šīs nodaļas vēlamais saturs, pagājuši jau vairāk nekā 10 gadi, taču uzdevums joprojām nav izpildīts. Kongress aicina valdību un Saeimu iesniegt un atbalstīt grozījumu Satversmē, papildinot 101. pantu ar trešo daļu “Pašvaldības darbojas likuma ietvaros attiecīgās teritorijas iedzīvotāju interesēs. Likumā paredzētos gadījumos pašvaldība darbojas valsts vārdā”. Nepieciešami arī grozījumi Satversmes 81. pantā, kas papildina tajā minēto šā panta kārtībā negrozāmo likumu uzskaitījumu ar pašvaldību likumiem. Ir jāizveido darba grupa ar pašvaldību pārstāvju piedalīšanos, kas sagatavo priekšlikumus Satversmes nodaļai par pašvaldībām.
Visbeidzot kongress aicina valdību un Saeimu likumā “Par pilsētu domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputātu statusu” kā pastāvīgu normu paredzēt sociālās garantijas pašvaldību politiķiem, jo, pārejot darbā vēlētā algotā amatā, tiek zaudēta konkurētspēja iepriekšējā specialitātē. Par pamatu šīm garantijām tiek ieteikts ņemt vērā pašvaldības darbā nostrādāto termiņu un, tās nosakot, akcentu veltīt pārkvalificēšanās procesa nodrošināšanai.
