Drīzumā atvērs jaunu nodaļu.
Drīzumā atvērs jaunu nodaļu
Alūksnes slimnīcas darbinieki šodien tiekas atpūtas pasākumā, lai svinētu slimnīcas 40 gadu jubileju. Deviņi no viņiem saņems Alūksnes rajona padomes Atzinības rakstus par ilggadēju darbu. Iepriekšējos gados tos ir saņēmuši arī citi slimnīcas darbinieki.
Alūksnes slimnīca šo gadu laikā ir ievērojami attīstījusies. Ķirurgi veic sarežģītas operācijas un viņu darba kvalitāte atbilst starptautiski noteiktiem standartiem. Vajadzības gadījumā vienmēr izsauc Katastrofu medicīnas centra darbiniekus no Rīgas, kas pacientus transportē uz galvaspilsētas slimnīcām. Šo gadu laikā slimnīcai ir iegādāti daudzi aparāti, piemēram, kompjūtertomogrāfs un ultrasonogrāfs. Tuvākās slimnīcas, kurās arī ir kompjūtertomogrāfs, ir Valkā un Valmierā, tādēļ slimnieki no Madonas, Gulbenes un Balviem tiek vesti uz Alūksni.
Alūksnes slimnīcā ir iecere tuvākajā laikā atvērt Mākslīgās hemodialīzes nodaļu nieru mazspējas slimniekiem. “Slimnieku skaits, kam vajag izmantot mākslīgo nieri, palielinās, tādēļ pēc valsts pasūtījuma arī mūsu slimnīcā ir iecere atvērt šādu nodaļu. Atbildīgie speciālisti no Rīgas veiks nodaļas telpu remontu un atvedīs nepieciešamo aparatūru. Mums vajadzēs nodrošināt darbiniekus – divas medmāsas un ārstu, kas strādās pusslodzi. Par telpu izmantošanu mēs saņemsim īres maksu – apmēram 500 latu mēnesī, turklāt visi slimnīcas pacienti mākslīgo nieri varēs izmantot bez rindas,” stāsta Alūksnes slimnīcas galvenā ārsta vietniece Maruta Kauliņa.
Ķirurgs Leonīds Perevertailo uzsver, ka slimnīcā jau sen vēlējās atvērt mākslīgās hemodialīzes nodaļu. “Telpas bijām sagatavojuši jau pirms Latvijas neatkarības atgūšanas, bet valsts neiedalīja līdzekļus , tāpēc no ieceres nācās atteikties,” viņš atminas.
“Mūsu slimnīca nav maza. Ārstēto pacientu skaits gadā ir apmēram 3500. Šā gada pirmajos piecos mēnešos esam ārstējuši jau 1600 pacientu. Perspektīvā mūsu mērķis ir saglabāt, attīstīt slimnīcu un piesaistīt tai jaunus mediķus. Diemžēl slimnieku kļūst arvien vairāk, daudz ir tādu, kas pie mediķa vēršas novēloti,” saka Alūksnes slimnīcas galvenā ārsta vietniece Maruta Kauliņa.
Alūksnes slimnīcas ķirurģijas nodaļas vadītāja Gaida Jansone atminas, ka pirmā slimnīca Alūksnē atradās ezermalā, nevis Pils ielā 1a kā pašlaik.
“Tajā bija ļoti mazas telpas. Ķirurģiskā nodaļa atradās pirmajā stāvā kopā ar ginekoloģisko nodaļu, bet uzņemšanas nodaļas nebija vispār. Uzņemšana visiem slimniekiem bija organizēta vienā palātā. Bija izvēlētas vairākas vietas pilsētā, kur celt jauno slimnīcu, tomēr izvēlējās pašreizējo. Manuprāt, esam pārāk tālu no centra. Sākumā slimnīcas ķirurģiskajā nodaļā bija 28 gultasvietas un atsevišķa atpūtas telpa. Pamazām gultasvietu skaitu palielināja līdz 60, bet nu to skaits ir samazināts līdz 45 gultasvietām. Kopā visā slimnīcā ir apmēram 100 gultasvietas. Agrāk mums bija arī infekciju nodaļa, bet nu tā ir likvidēta. Celtniecības darbu otrajā kārtā uzcēla barokameru,” stāsta G.Jansone.
Viņai atmiņā spilgti palikusi slimnīcas atklāšanas balle Alūksnes tautas namā, kurā uzstājās mediķu ansamblis, mediķi izrādīja skečus un spēlēja orķestris. Arī G.Jansone dziedāja un spēlēja teātri. Uz šā gada jubilejas balli viņa diemžēl netiks, jo dežurēs slimnīcā.
Ilgus gadus slimnīcas galvenais ārsts bija Gints Skulte. 27.gadu šos pienākumus veic Uldis Jurciņš.
“Skumji, ka uz slimnīcu nenāk strādāt gados jauni ārsti. Trūkst neirologu un anesteziologu, jo pašlaik anesteziologa pienākumus galvenokārt veic tikai Pēteris Kučiks. Anesteziologs Valdis Reinerts ir pārgājis strādāt uz medikamentu firmu un slimnīcā strādā minimālu slodzi. Iespējams, ka drīzumā pie mums darbu uzsāks viens jauns anesteziologs,” saka M.Kauliņa.
Uz atpūtas pasākumu ir aicināti arī kādreizējie slimnīcas darbinieki.
“Skumji, ka dakteris Uldis Jurciņš ir saslimis un nevarēs būt ar mums svētkos. Kopīgi svētki mums iznāk ļoti reti. Skolotājs un ārsts – tās nav profesijas, bet gan dzīvesveids. Mēs visi esam patrioti, ja vēl strādājam slimnīcā un domājam par tās attīstību. Protams, telpas nav tik labas, kā gribētos, bet gan jau ar laiku tās uzlabosim, jo pamazām to darām. Galvenais, lai mums visiem ir laba veselība un varam palīdzēt saviem pacientiem,” uzsver M.Kauliņa.
“Esam draudzīgs kolektīvs, viens otram nekad neliedzam padomu. Daudzi nodarbojas ar sportu, piemēram, Aija Kalēja skrien Veselības skrējienā, Valdis Skulte piedalās orientēšanās sacensībās un ziemās slēpo, daudzi apmeklē trenažieru zāli un uz darbu dodas ar velosipēdu,” atklāj M.Kauliņa.
***
Fakti
– Alūksnes slimnīcu Pils ielā 1a atklāja 1964.gada 30.maijā. Tad slimnīcas mediķi – profesors Eduards Žeidurs (viņa piemiņas akmens ir pie Alūksnes slimnīcas) un viņa kolēģi – Alūksnes slimnīcai dāvanā pasniedza gleznu. Tās moto: “Ne viss ir Rīgā skaists. Tur ir gan netīrs ūdens Daugavā un miglains laiks.” Tolaik daudzi mediķi pārcēlās uz dzīvi Rīgā labāka darba meklējumos. Dāvinājums bija kā pierādījums tam, ka Alūksnē ir daudz skaista.
– Pašlaik Alūksnes slimnīcā strādā 155 darbinieki:
*16 ārsti,
*67 medmāsas un feldšeres,
*35 sanitāri,
*37 saimnieciskie darbinieki.
