Novadnieki no Cēsīm 5.jūnijā organizē tūrisma gājienu “Pa Ādolfa Liepaskalna pēdām” pa Gulbenes – Alūksnes bānīša sliedēm, kurā aicināti piedalīties visi interesenti. Kopējais maršruta garums ir 33 kilometri.
Novadnieki no Cēsīm 5.jūnijā organizē tūrisma gājienu “Pa Ādolfa Liepaskalna pēdām” pa Gulbenes – Alūksnes bānīša sliedēm, kurā aicināti piedalīties visi interesenti. Kopējais maršruta garums ir 33 kilometri. Visus interesentus, kas vēlas doties ceļojumā, aicina pieteikties pa tālruni 9506899.
1927.gada maijā sacensībās Valmierā iemirdzējās viena no spilgtākajām zvaigznēm Latvijas soļošanas vēsturē – Jānis Daliņš.
1934.gada laikrakstā “Sporta pasaule” V.Dulmanis uzraksta gada noslēguma labāko soļotāju sarakstu: 10 kilometru distance: 1) Daliņš – 47:38,6, 2) Bubenko – 47:40,0, 3) Krūkliņš – 48:41,8, 4) Kļaviņš – 48:43,8, 5) Bernhards – 48:48,0, 6) Zeikarts – 48:49,0, 7)Liepaskalns – 48:51,0 (pirmo reizi parādās viņa vārds).
Jau 1953.gada 30.augustā Rīgā notika Latvijas Aizsargu organizācijas meistarsacīkstes. Par uzvarētāju kļuva 8.Valmieras ASK pārstāvis J.Daliņš 13:06, bet 2.vietu ieguva 7. Valkas APSK pārstāvis Ādolfs Liepaskalns (1910.gada 15.decembris – 1972.gada 26.novembris) – 13:42,0.
Katru gadu notika Aizsargu organizācijas soļošanas meistarsacīkstes. 1939.gadā Ā.Liepaskalns 10 kilometru distancē sekundi zaudē J.Daliņam (47:06,0 un 47:07), bet Latvijas soļošanas stafetē 1938.gadā (5 +10+15 kilometri) Ā.Liepaskalns 15 kilometru etapā uzrāda labāko laiku 1:11:58, L.Krūkliņš 1:12:45,8, J.Daliņš 1:12:58,8.
Sasniegtie rezultāti 1938.gadā spārno Ā.Liepaskalnu regulāriem treniņiem. Visi Latvijas soļotāji gatavojās 1940. gada Olimpiskajām spēlēm. Tās nenotika, to pārtrauca Otrais pasaules karš.
Ā.Liepaskalna treniņi notika (sākot ar 1938.gadu):
1) Alsviķi – Karva – Pleskavas šoseja – Līzespasts – Trapene – Zeltiņi – Alsviķi.
2) Alsviķi – Vireši – Lejasciems – Zeltiņi – Alsviķi (tas bija viens no galvenajiem treniņu maršrutiem).
3) Alsviķi – Gulbene (pa bānīša dzelzceļa malu), atpakaļ uz Alūksni.
Daudzkārt esmu runājis (1950. – 1956.gadā) ar Ādolfu un jautājis, kāpēc viņš trenējās pa dzelzceļa līniju? Atbilde bija šāda: “Starp divām brusēm trenēju garāku soli un nostiprinu kāju purngalus. Ātruma īpašības uz dzelzceļa necenšos izkopt, bet soļu garumu. Daļēji novērsu gurnu “šūpošanos”, tas ļoti daudz deva pēdas priekšējās daļas fiziskajai attīstībai.” Ā.Liepaskalns dzīvojis ne visai pārticīgi. Agros pavasaros Ilzenes, Zeltiņu, Stāmerienas ļaudis apbrīnojuši, kas tas par “trako” – soļo sporta biksītēs, kaut temperatūra +4 līdz +10 grādi. Vēlāk apkārtējo pagastu iedzīvotāji atpazinuši soļotāju Ā.Liepaskalnu.
Pēc oficiālajiem datiem jau no 1938.gada Ā.Liepaskalns labojis pasaules rekordus 25 un 30 kilometru soļojums piecas reizes, bet Padomju Savienībā arī Latvijas rekordus 21 reizi dažādās distancēs. Bijis Padomju Savienības čempions 1946., 1947., 1949. gadā 50 kilometru distancē.
Bija arī šāds nostāsts: pirms pirmajām deportācijām uz Sibīriju Ā.Liepaskalns 1940. gada augustā saplēstās biksēs kā noplucis strādnieks aizgājis pāris nedēļas projām no mājām uz Zvārtavu (pie Gaujienas) un ķēris zivis Gaujā (iztikai). Viņam kā aizsargam draudēja izvešana.
Ā.Liepaskalns bijis labsirdīgs, draudzīgs. Īpatnas bijušas viņa treniņu metodes. Daudz mācījies no Jāņa Daliņa, daudz pats eksperimentējis.
Daudzkārt pārstāvējis Latviju (līdz 1940.gadam) starptautiskajās sacensībās: Norvēģijā, Zviedrijā, Vācijā. Ā.Liepaskalns svinējis uzvaras galvenokārt 20 kilometru distancēs.
1949.gada augustā, soļojot čempionātā 30 kilometrus, Ā.Liepaskalns labo PSRS rekordus 15, 20, 30 kilometros, vienas stundas, divu stundu soļojumā. Palīdzēja Pēteris Zeltiņš, jo “uzkurināja” tādu tempu, ka pats neizturēja, bet Ā.Liepaskalns aizgāja uzņemtajā tempā. Rekordi!
Ā.Liepaskalns bija viens no tiem, kas soļojumā zaudēja visvairāk svara: 20 kilometru soļojumā pirms starta – 70 kilogrami, pēc starta – 63,2 kilogrami (starpība – 6,8 kilogrami). J.Daliņam starpība 4,4 – 4,8 kilogrami.
Visu savu mūžu Ā.Liepaskalns nodzīvojis soļojot un trūkumā, neapkopts miris 1972. gada 26.novembrī, varbūt pat no nepilnīgas ēšanas, spēka izsīkuma. Tādu viņu atceras daži bērinieki Alsviķos.
Kāpēc šo izcilo sportistu aizmirsuši? Kur palikuši viņa kausi, medaļas? Vai sporta muzejā Rīgā? Nezinu.
