30.maijā pulksten 17.00 Alūksnes atbrīvošanas 85.gadadienā, godinot Alūksnes atbrīvotājus no lielinieku asiņainā režīma 1919.gadā.
30.maijā pulksten 17.00 Alūksnes atbrīvošanas 85.gadadienā, godinot Alūksnes atbrīvotājus no lielinieku asiņainā režīma 1919.gadā: 2. igauņu jātnieku pulku, Valmieras kājnieku pulku un somu brīvprātīgo pulku “Ziemeļu dēli”, būs gājiens no pilsētas laukuma pie administratīvās ēkas pa bijušo Valmieras pulka, tagad Helēnas ielu, uz piemiņas vietu – piemiņas akmeni Helēnas un Alsviķu ielas krustojumā.
Tur notiks svētbrīdis – Tēvzemes mīlestības stunda, koncerts “Dziesma tēvzemei un brīvībai”. Tajā piedalīsies: Veru kultūras nama vīru koris (diriģents Heino Pehks); Valmieras represēto apvienības vīru koris “Baltie bērzi” (diriģente Inga Zirne); E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris (diriģents Sandors Līviņš); Valmieras sākumskola; Ilze Līviņa (flauta); Uldis Veldre, Latvijas Kultūras fonda Spīdolas prēmijas laureāts. Programmu vadīs Mētra Kalniņa (Gaujiena), Jānis Siliņš (Valmiera). Godasardzē stāvēs Latvijas un Igaunijas karavīri, Jaunlaicenes un Veclaicenes pamatskolu vanadzēni.
Alūksnes atbrīvošana pirms 85 gadiem
Kad 1918.gada 18.novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, tai nebija nekā valstij nepieciešamā: nebija teritorijas (to bija okupējusi Vācijas armija), nebija robežu un karaspēka, kas tās sargā, par valsts kasi – naudas līdzekļiem – nemaz nerunājot.
Steidzīgi sāka organizēt Latvijas armiju, jo Latvijā iebruka Padomju Krievijas armija. Alūksnē 1918.gada decembra sākumā brīvprātīgo reģistrāciju un aizsardzības organizēšanu veica Kārlis Pumpītis no Bejas, vēlāk Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, kapteinis 7.Siguldas kājnieku pulkā.
1918.gada 7.decembrī Alūksni okupēja 2. Novgorodas divīzijas 9.pulks. Sākās sarkanais terors, tāpēc daudzi devās uz Igauniju, lai tās armijas rindās cīnītos pret nīsto komunistu režīmu, arī K.Pumpītis. Alūksnes partizānu grupa 1919.gada 1.februārī tika ieskaitīta Tallinas aizsargu bataljonā un nodarbojās ar izlūkošanu.
Igauņu karaspēks kaujas organizācijas mūsu apriņķī sāka 1919.gada 12.februārī Veclaicenes rajonā, bet 17.februārī sarkanie bija spiesti atstāt Api.
Somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu dēli” komandieris pulkvedis Hanss Kalms bez igauņu virspavēlniecības atļaujas ar vienu bataljonu veica pārdrošu reidu okupantu aizmugurē caur Zeltiņiem, Kalncemjiem (Otes muižu), Umerniekiem un 21.februārī, pēc piecarpus stundu ilgas kaujas pie Alūksnes stacijas, ieņēma pilsētu.
Šajā kaujā pēkšņu uzbrukumu Alūksnes cietumam, atbrīvojot ķīlniekus, veica 21 Alūksnes partizāns. No tiem tikai divi bija vecāki par 20 gadiem, “pulveri oduši” Pirmā pasaules kara laikā, bet pārējie bija tikai 16 līdz 18 gadu veci jaunekļi.
1919.gada 18.februārī Tērbatā (tagad Tartu) ar lielu Igaunijas atbalstu tika nodibināts pirmais Latvijas nacionālās armijas pulks – Valmieras kājnieku pulks. Tas Latvijas atbrīvošanu no Padomju Krievijas iebrucējiem sāka 1919.gada 27.martā no Melnupes krastiem, tagadējā Alūksnes rajona teritorijā.
Pirmajā kaujas pavēlē 1919.gada 29.martā tika dots uzdevums – ieņemt Alūksni, bet to īstenot izdevās tikai pēc diviem mēnešiem.
Notika smagas, asiņainas kaujas pie Rezakas un Jaunās muižas, pie Aneraudu, Griguļu un Ratenieku mājām Ziemeru pagastā, pie Zušu mājām Karvas pagastā, Apes, Rušķu mājām, Lūšu kroga. Nācās atkāpties un cīnīties izejas pozīcijā – Melnupes krastos (Igaunijā).
Kad mūsu karaspēks 1919. gada 22.maijā ieņēma Rīgu, bet igauņi 26.maijā ieņēma Pleskavu, uzbrukumā devās arī Valmieras kājnieku pulks. Tas naktī uz 28.maiju izsita iebrucējus no Apes miesta. Ienaidnieki panikā bēga.
29.maijā Alūksni pirmais sasniedza 2.igauņu jātnieku pulks. Valmieras pulka otrais bataljons, tā komandiera gaujienieša Kārļa Bojāra vadībā, Alūksnē iegāja pulksten 20.00 Valmieriešu brašās dziesmas atbalsojās Alūksnes ziedošajos dārzos un sagaidītāju sirdīs.
Latvijas Brīvības cīņu varoņu godināšanu Alūksnes rajonā sākām pirms 15 gadiem, vēl padomju režīma laikā: Karvas brāļu kapos, Alūksnes pilsētas un Garnizona kapos, Bejas somu karavīru brāļu kapos, pie nezināmā igauņu karavīra kapa Veclaicenē pie Bārdas kroga, pie komunistu nopostītā 7.Siguldas kājnieku pieminekļa kalnā un citur.
Piemiņas akmeni Alūksnes atbrīvotājiem 1919.gada 29. maijā – 2.igauņu jātnieku pulkam un Valmieras kājnieku pulkam atklājām 1999.gada 29.maijā – Alūksnes atbrīvošanas 80.gadadienā. Piedalījās arī brālīgās Igaunijas pārstāvji no Veru pašvaldības, Kuperjanova bataljons, Veru kultūras nama vīru koris, Valmieras pilsētas domes pārstāvji, Valmieras represēto apvienības vīru koris “Baltie bērzi”, Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljons un E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris.
Kaut pagājuši 85 gadi kopš tā varoņlaikmeta, kad ar ieročiem rokās tika izcīnīta Latvijas brīvība un neatkarība, tauta nav aizmirsusi šo laiku. To pierādīja Tēvzemes mīlestības stundas Latvijas brīvības cīņu kaujas vietās šogad: Karvas Brāļu kapos, Apes lauku teritorijā – Rušķos, Ziemeru pagasta Māriņkalna Skrejās, kur pulcējās cilvēku simti, galvenokārt skolu jaunatne.
Paldies Bejas, Strautiņu, Ziemeru, Gaujienas, Zeltiņu, Veclaicenes, Jaunlaicenes, Apes, Alūksnes skolām, Alsviķu un citām pašvaldībām, bet īpaši Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljonam, kuri aktīvi piedalās, lai smeltos spēku tēvzemes mīlestības avotos, uzzinātu tautas patieso vēsturi, tēvzemes mīlestību rādot darbos.
Pieminot un godinot varoņus, kuri cīnījās par Latvijas brīvību un neatkarību, mēs kļūstam stiprāki, apņēmīgāki. Šis spēks mums vajadzīgs katru dienu, lai labi un godīgi darītu darbu.
Alūksnes pilsētas dome, Alūksnes Brāļu kapu komiteja, Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljons aicina visas Alūksnes rajona pašvaldības, skolas, dažāda vecuma ļaudis 30.maijā pie Alūksnes atbrīvotāju piemiņas akmens godināt igauņu, latviešu, somu tautas varonīgos dēlus, kuri piedalījās Alūksnes apriņķa atbrīvošanā 1919.gada pavasarī.
