Dēls atgriežas no armijas dzimtajā ciemā un ar tēvu apspriež līgavas kandidatūras: Redzi, Anna tāda neko – skaista, laipna… Tēvs klusi: – Nedrīkst, dēls!
Dēls atgriežas no armijas dzimtajā ciemā un ar tēvu apspriež līgavas kandidatūras:
Redzi, Anna tāda neko – skaista, laipna…
Tēvs klusi: – Nedrīkst, dēls! Saproti, es savā laikā ar Annas māti…nu, to… pats saproti, viņa ir tava māsa.
Nu tad varbūt Ilze, ko?
Saproti, dēls, arī ar Ilzes māti savā laikā es…nu, to pašu…
Pēkšņi no virtuves atskan mātes balss: – Neklausies tu viņā, dēls, precies droši! Galu galā, tas vecais āzis nemaz nav tev tik liels tēvs, kā iedomājas!