Alūksniešiem bānītis ir kaut kas vairāk par regulāri kursējošu pasažieru vilcienu un kultūras pieminekli. Ar bānīti saistās Alūksnes nākotnes vīzija.
Alūksniešiem bānītis ir kaut kas vairāk par regulāri kursējošu pasažieru vilcienu un kultūras pieminekli. Ar bānīti saistās Alūksnes nākotnes vīzija. To aprīļa beigās alūksnieši apliecināja starptautiskā seminārā, prezentējot ieceri par bānīša apkārtnes labiekārtošanu, padarot to pievilcīgu atpūtas tīkotājiem un tūristiem.
Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Guntārs Bērziņš klāsta, ka šādas iespējas Alūksneirodas ar Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā (ES). Ir gatavas skices tam, kā nākotnē varētu izskatīties infrastruktūras objekts ar bānīša dzelzceļa staciju.
“Būs baseins, pirtis, varbūt arī kafejnīca, iespēja spēlēt boulingu. Tas viss – tiešā dzelzceļa tuvumā,” saka G.Bērziņš. Viņš uzsver, ka pašvaldība atbalsta šo ideju. Projekta iniciators ir SIA “Ziemeļvidzeme” direktors Mairis Arājs.
Viņš informē laikrakstu, ka iecerētais ir pusmiljonu latu vērts projekts, kura mērķauditorija būs ne tikai tūristi, bet arī Alūksnes, Balvu un Gulbenes rajona iedzīvotāji, sevišķi – skolēni, kuri varēs izmantot peldbaseinu Alūksnē.
“Pašlaik projektu izstrādājam, jūnija beigās to iesniegsim ES attīstības fondam, cerot gūt finansējumu,” saka M.Arājs.
Viņš klāsta, ka projekts būs “viens no lielākajiem atspērieniem reģionā, lai veicinātu ar tūrismu saistītas uzņēmējdarbības attīstību”.
“Tūristi pēc ceļošanas bānītī vēlas atpūsties, radīsim viņiem tādu iespēju. Būs lielāks tūristu pieplūdums, radīsies vajadzība pēc naktsmājām, tad uzņēmējiem būs stimuls piedāvāt šādu pakalpojumu,” saka M.Arājs.
Savukārt SIA “Gulbenes -Alūksnes bānītis” gādā par to, lai mūžam jauns būtu šaursliežu vilciens. Nesen ar Satiksmes ministrijas finanisālu atbalstu izremontēti četri vagoni. Alūksnes pilsētvides plānotāja Antra Lielmane saka, ka viņai simpatizē atjauninātais vagons ar zilpelēku interjeru.
“Manuprāt, šis ir klasisks un gaumīgs vagons. Priecājos, ka arvien vairāk tūristu, kas apmeklē Alūksni, vēlas kaut tikai dažas pieturas braukt ar bānīti,” saka A.Lielmane.
Pēc brauciena bānīša atjaunotajos vagonos Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas galvenā inspektore Alūksnes rajonā Silvija Ludviga atklāj, ka nav salīdzināms, kādi tie bija iepriekš un kādi ir tagad – pēc restaurācijas.
“Vagonus restaurēja gan Rīgā, gan Gulbenē. Secinājām, ka vislabāk restaurācijas darbus veikuši gulbenieši. Tiesa, vietu skaits ir samazinājies, dodot priekšroku ērtībām un komfortam. Kā atzina SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” direktors Osvalds Lucāns, ja izdosies piesaistīt papildu finansējumu, tad vienā vagonā varētu atrasties arī televizors, bet pie bānīša lokomotīves – videokamera. Skatītāji varētu vērot tiešraidē bānīša maršrutu,” stāsta S.Ludviga.
Bānīša vagoni ir vēsturiski, tādēļ tie sagādā prieku ne tikai pastāvīgajiem pasažieriem, bet arī tūristiem, tā uzskata Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta direktors Jānis Eiduks, tomēr vērtīgākā bānīša funkcija ir izglītošana.
Pēc atjaunošanas tvaika lokomotīve popularizēs bānīti, kā arī Alūksnes un Gulbenes reģionu. Bānītis ir ievērojams Latvijas kultūrvēstures mantojums. Tas varētu piesaistīt tūristus šim reģionam, tādējādi veicinot bānīša infrastruktūras turpmāko attīstību. Pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai 33 kilometru garajā maršrutā Gulbene – Alūksne bānītis ik gadu saņem 100 000 latu valsts dotāciju. Pērn valsts dotācijā papildus piešķīra 52 300 latus bānīša ritošā sastāva atjaunošanai. Atjaunoti četri pasažieru vagoni, arī viens 1960.gadā Polijā būvēts vagons, kura remonts bija īpaši sarežģīts un darbietilpīgs.
2003.gada 1.jūnijā Gulbenes -Alūksnes dzelzceļā sākts starptautisks industriālā mantojuma saglabāšanas projekts “SteamRail.Net. Tvaika dzelzceļu industriālais mantojums. Sadarbības tīkls.”.
Šis projekts Eiropas Komisijas programmā “Kultūra 2000” saņēmis Eiropas Savienības finansējumu.
