Latviešu valodā vārds “greizsirdība”, manuprāt, precīzi izsaka jēdziena būtību. Greiza sirds.
Latviešu valodā vārds “greizsirdība”, manuprāt, precīzi izsaka jēdziena būtību. Greiza sirds. Tātad kaut kas nav kārtībā. Bet cik lielā mērā? Cilvēks nav un nevar būt ideāls. Viņš var tikai censties būt labāks, skaistāks, patiesāks un bagātāks. Šīs vēlmes ir pozitīvas un atbalstāmas, bet var būt arī citādi.
Bērns mēģina brāli vai māsu izstumt no mātes klēpja, uzskatot, ka tā ir tikai viņa vieta. Varbūt vēlāk tas neizpaužas tik atklāti, jo greiza sirds nav redzama. Bet krūtīs tā vienalga prasa savu. Tad ir aizvainojuma asaras, pārmetumi un draudi. Vīrs pieprasa, lai sieva sēž mājās, apgalvojot, ka viens spēs nodrošināt visu nepieciešamo ģimenei. Tikai pirmajā brīdī liekas, ka tam nav nekāda sakara ar greizsirdību. Patiesībā tā parādās nedrošība. Bailes, ka sieva var tikties ar kādu citu, atstājot kaut brīdi ēnā viņu – vienīgo un īsto.
Noziedējuši ceriņi, un laime tajos palikusi neatrasta. Skumji. Bet kaimiņiene staigā tik smaidoša! Laikam jau viņai netrūkst ne putna piena. Kas viņai nekaiš! Vīrs aizved un atved no darba. Un darbs arī viegls – pagrozās aiz veikala letes. Bērni izskoloti, un paši jau pelna. Atbrauc ar mazbērniem, un atkal prieks. Varbūt pateikt, ka viņa šodien slikti izskatās? Un vispār – kāpēc man nav tāda mirdzoša mašīna?
Darbā reti kāds saka, ka viņš zina vairāk vai prot labāk strādāt. Bet vēlme parādīt sevi ir acīmredzama. Un tā tāpat kā citas greizsirdības izpausmes var būt gan rosinoša, gan pazudinoša. Greiza sirds var mudināt iemācīties valodu vai citas iemaņas, lai iegūtu labāk atalgotu darbu. Un var mēģināt aizlikt kāju priekšā citam, kas uz to pretendē, nepamatoti aprunājot. Viss ir atkarīgs no tā, vai greizu sirdi kontrolē prāts. Un cik taisns ir prāts. Ja arī tas uzskata, ka dzīvesbiedrs ir privātīpašums, tad nekas labs nav gaidāms. Greizsirdība nav mīlestība, kas dod, neprasot atlīdzību.
