Likums par vēsturiskajām zemēm

Publiskota karšu apgādā “Jāņa sēta” vairāku ekspertu sagatavotā Latvijas vēsturisko novadu karte. Tā tiks pievienota Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita sagatavotajam likumprojektam par latviešu vēsturiskajām zemēm – Kurzemi, Vidzemi, Latgali, Zemgali un Sēliju. Vidzeme un Latgale kā administratīvi teritoriālās vienības jau izsenis katra sevī ietver vienu atsevišķu latviešu vēsturisko zemi. Savukārt Kurzemē un Zemgalē vēsturiski tikušas apvienotas trīs latviešu vēsturiskās zemes – Kurzeme, Zemgale un Sēlija, no kurām katru raksturo pietiekami skaidri nošķirama kultūrvēsturiskā vide un identitātes izjūta, teikts likumprojekta anotācijā. “Mūsu prātos bija vēsturiskās zemes, bet likumprojekts piedāvā šīs zemes konkretizēt. Gribu uzsvērt, ka starp šīm zemēm nepastāv robežas, bet saskarsmes līnijas, jo kultūra, valoda, cilvēki iet tām pāri,” saka prezidents.

Interesanti, ka Latvijas kultūrvēsturiskā iedalījuma kartē beidzot ir iezīmēta arī Malēnija, kurā atrodas Alūksnes un Apes novadi, Sēlija, kas stiepjas no Aizkraukles līdz Ilūkstei un Krāslavai, Piebalga, un ierakstīti arī tādu zemju nosaukumi kā Lībiešu krasts, Lejaskurzeme un Suitu novads. Vēsturiskais mantojums un latviskā daudzveidība ir jāsaglabā, šajā kontekstā saka Valsts prezidents Egils Levits. Tikai, kā nāksies kultūrvēsturiskās tradīcijas un identitāti saglabāt pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas? Piemēram, Apes novada teritorija pēc reformas ietilps Smiltenes novadā, kam ar Malēniju nav nekāda sakara. Vai apeniešiem būs viegli saglabāt savu kultūrvēsturisko indentitāti, piemēram, aspektā par vietējās valodas izloksnes un dialektu lietošanu publiskajā telpā? Varam tikai minēt…

Valsts prezidents norāda, ka vēsturiskās zemes būs jāstiprina arī ekonomiski. Jā, likums ir nepieciešams, tas izklausās skaisti, tikai svarīgi, lai tajā būtu ne tikai cēli vārdi, bet arī skaidri noteikts, kā tad valsts grasās sniegt atbalstu šo vēsturisko zemju attīstībai. Visticamāk gan, ka likuma izpildē liela atbildība atkal gulsies uz administratīvās reformas gaitā izveidotajām jaunajām pašvaldībām. Vienkārši tām klāt nāks jauns uzdevums – kultūrvēsturisko novadu un kultūrtelpu identitātes saglabāšana.

Likumprojektu Saeimai nodos drīzumā, kad varam cerēt uz konkrētāku tā skaidrojumu, bet pagaidām gan tā vien šķiet, ka tas sagatavots ar mērķi notušēt jaunās administratīvi teritoriālās reformas nepilnības.