Lai novērstu krāsainā metāla zagšanu, izstrādāta jauna kārtība, kādā iepērk, realizē un eksportē melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus.
Lai novērstu krāsainā metāla zagšanu, izstrādāta jauna kārtība, kādā iepērk, realizē un eksportē melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus.
Jaunā kārtība vēl nav apstiprināta valdībā, taču noteikumos ir ieviesti būtiski jauninājumi. Piemēram, ka ar fiziskām personām norēķināties par piegādātajiem metāllūžņiem uzpircēji varētu tikai ar bezskaidru naudu, pārskaitot to uz banku. SIA “KV un S” Alūksnes metāllūžņu pieņemšanas punkta vadītājs Mihails Bogustovs šādu iespējamību vērtē negatīvi. “Ir cilvēki, kas par nodotajiem lūžņiem saņem tikai divus latus. Tā ir pārāk niecīga summa, lai pārskaitītu uz banku,” viņš vērtē.
M.Bogustovs prognozē, ka līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā starp metālu uzpircējiem būs lielāka konkurence. It īpaši Baltijas valstīs. “Metāllūžņu iepirkuma cenas palielināsies apmēram uz pusi. Uzskatu, ka Latvijā ir daudz metāllūžņu, ko vajadzētu nodot, lai tie nebojā dabu. Diemžēl cilvēki ir diezgan vieglprātīgi. Mēs, uzpircēji, nedrīkstam šos lūžņus patvaļīgi paņemt, tādēļ cenšamies uzmeklēt to saimniekus. Bet bieži ir gadījumi, kad saimnieka nemaz nav vai arī to nav iespējams atrast,” stāsta M.Bogustovs.
“Ļoti daudz metāllūžņu ir aprakti zem zemes kādreizējā Padomju Savienības poligonā Strautiņos un raķešu bāzē Zeltiņos. Nereti laukos var redzēt pamestas lielas metāla mucas vai skābbarības bedres, kas izklātas ar metāla plāksnēm. Reāli tās neviens vairs neizmanto, tādēļ vajadzētu nodot pārstrādei, lai pašiem netraucē, bet cilvēki to nedara. Daudz metāllūžņu mētājas arī mežos,” apgalvo M.Bogustovs.
Alūksnē firma “KV un S” metāllūžņus iepērk pusgadu. “Iepērkam tikai melnos metāllūžņus, jo uzpirkt krāsainos ir riskanti. Nevar zināt, no kurienes tie ņemti. Vari iekulties tikai nepatikšanās. Mums tas nav vajadzīgs. Uzpirktos metāllūžņus nododam firmai “Liepājas metalurgs”. Cilvēki lūžņos nodod dažādus priekšmetus – automašīnu virsbūves, gāzesplītis, čuguna radiatorus un citus. Vislielāko daudzumu lūžņu iepirkām pagājušā gada augustā – 50 tonnas, bet tas nav daudz,” atzīst M.Bogustovs.
“Cilvēki paši maz ved metālus nodošanai. Vairumā gadījumu ar savu transportu braucam pēc lūžņiem. Cilvēki, kam naudas pietiek, nodot metāllūžņus nav ieinteresēti,” vērtē M.Bogustovs.
