Dīkstāves pabalstos Valsts ieņēmumu dienests (VID) izmaksājis 53,6
miljonus eiro kopumā 55 179 darbiniekiem, pirmdien preses konferencē
sacīja VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas
pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča.
Martā darbiniekus dīkstāves pabalstiem pieteica 3565 uzņēmumi, kā arī
pabalstam bija pieteikušies 1454 pašnodarbinātie. Aprīlī pabalstam
pieteicās 5926 uzņēmumi un 2025 pašnodarbinātie, maijā – 4455 uzņēmumi
un 1796 pašnodarbinātie, bet jūnijā – 3397 uzņēmumi un 1201
pašnodarbinātais.
“Šie skaitļi parāda, ka smagākā krīze bija tieši aprīlī,” sacīja Fiļipoviča.
Viņa informēja, ka martā dīkstāves pabalstus saņēma 21 620
strādājošo, aprīlī – 42 356 strādājošie, maijā – 37 109, bet jūnijā – 25
628 strādājošie.
Vidējais dīkstāves pabalsts bija robežās no 400 līdz 450 eiro.
Vienlaikus pabalstu mazāku par 50 eiro saņēma 2,6% darbinieku, no 50
eiro līdz 249,99 eiro – 26,5%, no 250 eiro līdz 429,99 eiro – 23,9%, no
430 eiro līdz 699,99 eiro – 27,7%, bet maksimālo dīkstāves pabalsta
apmēru 700 eiro saņēma 19,3% pabalstam pieteikto darbinieku.
Nozaru dalījumā visvairāk jeb 20% dīkstāves pabalstu pieteikumu
saņemts no vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem. No
izmitināšanas un ēdināšanas nozares uzņēmumiem saņemti 13,9% pieteikumu,
no apstrādes rūpniecības – 9,5%, no profesionālo zinātnes un tehnisko
pakalpojumu nozares – 9,5%, bet no mākslas, izklaides un atpūtas nozares
– 8,2% pieteikumu.
Savukārt starp pašnodarbinātajiem visvairāk pieteikumu saņemts no
skaistumkopšanā un dažādos servisos strādājošajiem – 21,2%. No mākslas,
izklaides un atpūtas jomā strādājošajiem pašnodarbinātajiem saņemti 16%
pieteikumu, bet no profesionālo zinātnes un tehnisko pakalpojumu jomā
strādājošajiem – 9,8%.
Vērtējot pēc profesijām, lielākais dīkstāves pabalstu saņēmēju skaits
bija mazumtirdzniecības veikalu pārdevēji. Pabalstus saņēma 2828
pārdevēji un vidējais pabalsta apmērs bija 341 eiro. Tāpat pabalstus
saņēma 2802 pavāri, kuriem vidējais pabalsta apmērs bija 443 eiro, 1929
viesmīļi, kuriem vidējais pabalsta apmērs bija 330 eiro, kā arī 1219
pārdevēji konsultanti, kuriem vidējais pabalsta apmērs bija 385 eiro.
Fiļipoviča stāstīja, ka četras un vairāk reizes dīkstāves pabalstiem
darbiniekus pieteica 28,3% darba devēju. Trīs reizes dīkstāves
pabalstiem darbiniekus pieteica 27,3% darba devēju, divas reizes – 23,8%
darba devēju, bet vienu reizi darbiniekus pabalstam pieteica 20,6%
darba devēju.
Savukārt starp darba ņēmējiem 19,3% pabalstam tika pieteikti četras
un vairāk reizes, 27,1% – trīs reizes, 27,9% – divas reizes, bet 25,7%
pabalstam tika pieteikti vienu reizi.
“Šie skaitļi nozīmē, ka ne visi darba devēji dīkstāvē sūtīja uzreiz
visus darbiniekus. Daļai uzņēmumu darbs turpinājās un dīkstāvei tika
pieteikta tikai daļa darbinieku, vai arī dīkstāvē darbinieki tika sūtīti
maiņās – vienu mēnesi viena darbinieku grupa, bet nākamo mēnesi – cita
darbinieku grupa,” skaidroja Fiļipoviča.
Starp pašnodarbinātajiem 29,8% dīkstāves pabalstam bija pieteikušies četras un vairāk reizes.
