Pēc vairāk nekā 20 gadu ilga pārtraukuma Latvijas debesīs atkal ir
novērojama spoža komēta, proti, līdz jūlija nogalei Neowise komēta būs
redzama visu nakti debess ziemeļrietumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu pusē,
aģentūru LETA informēja Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) valdes
priekšsēdētājs Māris Krastiņš.
Tā atradīsies Lielā Lāča zvaigznājā, kas būs labs orientieris komētas
atrašanai ikvienam novērotājam. Debesīm satumstot, no pusnakts līdz
aptuveni pusčetriem no rīta komētu varēs aplūkot ar neapbruņotu aci.
Jāņem gan vērā, ka jūlija naktīs debess ziemeļu pusē parasti ir redzami
arī sudrabainie mākoņi, kas var traucēt komētas novērojumiem, piebilda
Krastiņš.
Viņš skaidro, ka komētu Neowise (C/2020 F3) šī gada 27.martā atklāja
NASA Zemei tuvo objektu plaša redzeslauka infrasarkanā diapazona
kosmiskais teleskops (Near-Earth Object Wide-field Infrared Survey
Explorer). Šis kosmiskais teleskops atrodas orbītā ap Zemi un veic
pētījumus kopš 2009.gada, taču 2013.gada septembrī tā misijas mērķis
tika mainīts, lai identificētu un pētītu tieši Zemei tuvus kosmiskos
objektus. Līdz šim ar Neowise teleskopu ir atklāta 21 komēta, kā arī
aptuveni 34 000 asteroīdi, no kuriem 135 ir klasificēti kā Zemei tuvi
objekti. Šādu objektu orbītas šķērso Zemes orbītu un var radīt
potenciālus sadursmes draudus.
Komētas sastāv no ledus ar relatīvi nelielu silikātiežu un metālu
piejaukumu, galvenokārt putekļu formā, kas, komētām tuvojoties Saulei,
sāk kust un iztvaikot, ap komētu kodoliem veidojot putekļu un gāzu
apvalkus jeb komas, kā arī komētām raksturīgās astes.
Populārākā periodiskā komēta ir Haleja komēta, kas Sauli apriņķo
vidēji 75 gados un iepriekš bija novērojama 1986.gadā. Savukārt spožas
komētas parādās vidēji ik pēc 15 līdz 20 gadiem. “Latvijā spožas komētas
pēdējo reizi tika novērotas 1996.gadā un 1997.gadā, kad neilgā laika
intervālā pie debesīm bija redzama Hjakutakes komēta un Heila – Bopa
komēta. Savukārt Zemes dienvidu puslodē 2007.gadā novērotājus negaidīti
pārsteidza un priecēja ļoti spožā Maknota komēta,” stāsta Krastiņš.
Neowise komētas kodola diametrs ir aptuveni pieci kilometri (km), kas
to ierindo lielāko zināmo komētu pirmajā desmitniekā. Tieši pateicoties
šim faktam, komēta veiksmīgi izturēja pietuvošanos Saulei šī gada
3.jūlijā, kad tā atradās tikai 43 miljonu km attālumā no Saules. Zeme
atrodas vidēji 150 miljonu km attālumā no Saules.
Mazāka izmēra komētas šādas pietuvošanās rezultātā parasti sadalās
sīkos gabalos un beidz pastāvēt. Vistuvāk Zemei Neowise komēta
atradīsies šī gada 23.jūlijā, kad no mūsu planētas to šķirs 103 miljoni
km. Tā kā Neowise komētas orbīta ir gandrīz paraboliska, saskaņā ar
pašreizējiem aprēķiniem tā pie Saules atgriezīsies pēc vairāk nekā 6800
gadiem, norāda LAB priekšsēdētājs.
Tradicionāli Starptautiskā Astronomijas savienība (IAU) komētas
nosauc to atklājēju vārdos atbilstoši oficiālajai nomenklatūrai.
Vienīgais izņēmums ir Haleja komēta, kas ir nosaukta angļu astronoma un
matemātiķa Edmonda Haleja vārdā, jo viņš 1705.gadā veica komētas orbītas
aprēķinus, izmantojot tās vēsturisko novērojumu datus, un prognozēja
komētas atgriešanos Saules tuvumā 1758.gadā. Pēdējos gados aizvien
biežāk komētas tiek atklātas ar dažādiem speciāliem teleskopiem un
kosmiskajiem aparātiem, tādēļ šīm komētām tiek piešķirti attiecīgo
teleskopu vai kosmisko aparātu vārdi, piebilda Krastiņš.
LAB apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai
popularizētu astronomiju. LAB biedri piedalās žurnāla “Zvaigžņotā
Debess” veidošanā, vada debess novērojumus Latvijas Universitātes
Astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes.
