Valsts prezidents Egils Levits izsludinās Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumu, neskatoties uz pašvaldību vadītāju pausto aicinājumu rīkoties pretēji.
Preses konferencē valsts pirmā amatpersona žurnālistiem sacīja, ka reforma ir nepieciešama, lai varētu uzlabot pašvaldību jaudu, panāktu, ka iedzīvotāji saņem kvalitatīvus un vienmērīgus pakalpojumus. Reforma ir visu iedzīvotāju interesēs un tā ir jāveic, uzskata prezidents.
Prezidenta ieskatā, ATR noteiks Latvijas attīstību gadu desmitus uz priekšu. “Esmu uzklausījis visu reformā
iesaistīto viedokļus, argumentus un emocionālo pārliecību. Esmu
mēģinājis svērt un vērtēt argumentus par likuma izsludināšanu un
argumentus par likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai,” apgalvoja
prezidents.
Politiķa vērtējumā, pieņemtajā likumā Saeima ir politiski izšķīrusies
par būtisku pašvaldību daudzuma samazināšanu, paredzot šobrīd esošo 119
pašvaldību vietā 42 pašvaldības, kas ir “daudz jaudīgākas un potenciāli
varētu nodrošināt pienācīgus un katram iedzīvotājam vienlīdzīgi
pieejamus pašvaldību sniegtos pakalpojumus, kā arī sekmēt ekonomisko
izaugsmi”.
Levits izteicās, ka, regulāri
tiekoties ar Latvijas iedzīvotājiem visās Latvijas malās un uzklausot
viņu domas par politisko situāciju, no pirmajām dienām Valsts prezidenta
amatā viņš ir dzirdējis kritiku par notiekošo ATR, bažas par vietējo
kopienu viedokļa ignorēšanu un bailes un neziņu par dzīvi pēc reformas.
Prezidents uzsvēra, ka Saeimai un Ministru kabinetam ir jāmācās no reformas apspriešanas un sagatavošanas laikā pieļautajām kļūdām, un stratēģiski jāuzlabo sava reformu veiktspēja arī nākotnē, runājot par citām reformām.
Prezidenta ieskatā, ATR sagatavošanās posms nebija pietiekoši
pārdomāts un par labu ātrai likumprojekta virzībai uz priekšu upurēta
rūpīga analīze, pienācīga koncepcijas izstrāde un līdzvērtīgs dialogs ar
sabiedrību, pārliecinot par reformas nepieciešamību.
Viņaprāt, likumprojekta izstrādātāju formālais respekts pret mūsu
demokrātiskajā valsts iekārtā ietvertajiem dialoga principiem starp
vietējām kopienām, pašvaldībām un valsti, kā arī izsvērtu argumentu un
pamatojuma aizstāšana ar labākas nākotnes solījumiem, ir devusi pamatu
neizpratnei un aizvainotībai daudzās vietējās kopienās un valsts
iedzīvotājos.
“Likumprojekta izstrādātāju un virzītāju jauda politiski izdzīt reformu izsaukusi tādu pašu pretestību un emocionālu apņēmību tai pretoties par katru cenu. Tādēļ šīs pretrunas reformas sagatavošanas gaitā ir kļuvušas ļoti asas,” pauda prezidents.
Levits sacīja, ka viņš labi apzinās, ka reforma
kā sasāpējusi problēma, kas skar gandrīz katru, nav atrisināma ar gludu
un visiem pieņemamu likumu, proti, jo svarīgāka un būtiskāka ir reforma, jo vairāk domstarpības un diskusijas tā rada.
Politiķis tomēr domā, ka Saeima sākotnējo likumprojektu ir krietni
uzlabojusi. Tomēr likumdevējs varēja būt atvērtāks pret iedzīvotāju
ierosinājumiem, pauda prezidents.
Apzinoties ATR nozīmīgumu valsts attīstībai ilgtermiņā, prezidents
iesniedzis Saeimai savus vērtējumus un priekšlikumus. Pirms otrā
lasījuma valsts pirmā amatpersona pauda viedokli, ka ATR īstenošanā
problemātiska ir iedzīvotāju demokrātiskās piederības vietējām kopienām
un kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšana.
“Lai rastu iespēju jau savlaikus jēdzīgi nokārtot šos jautājumus,
iesniedzu Saeimai izskatīšanai savus priekšlikumus, kas vērsti tieši uz
iedzīvotāju demokrātiskās piederības un uz kultūrvēsturiskās identitātes
stiprināšanu,” sacīja Levits.
Saeima pieņemtajā likumā ir atbalstījusi Valsts prezidenta iesniegtos priekšlikumus. Viņaprāt, tas ir būtisks sākotnējā reformas piedāvājuma uzlabojums.
“Šo priekšlikumu īstenošana ļaus Administratīvi teritoriālajā reformā
ņemt vērā un nodrošināt vietējo kopienu kultūrvēsturiskās identitātes
un piederības aspektus, kā arī to demokrātiskas līdzdalības iespējas
pašvaldībā,” skaidroja Levits.
Ja Saeima būtu noraidījusi priekšlikumu stratēģiski nodrošināt
kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas un ilgtspējīgas attīstības iespējas
latviešu vēsturiskajās zemēs, kā arī demokrātiski vēlētas vietējo
kopienu pārstāvniecības pagastos un mazpilsētās ar savu kompetenci, pēc
prezidenta domām, būtu grūti atrast izšķirošus argumentus par labu
likuma izsludināšanai.
Levits norādīja, ka tuvākajā laikā
viņš plāno iesniegt Saeimā izskatīšanai Latviešu vēsturisko zemju
likumprojektu. Tāpat viņš uzsvēra, ka Saeima, atbilstoši prezidenta
priekšlikumam, ir uzdevusi Ministru kabinetam līdz 31.decembrim
izstrādāt un iesniegt Saeimai izskatīšanai likumprojektu par vietējo
kopienu – pagastu un pilsētu – tiesībām demokrātiski ievēlēt savus
priekšstāvjus un šādu vietējo kopienu kompetenci pašiem kārtot vietējas
nozīmes jautājumus.
Kā ziņots, Saeima 11.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma ATR likumu, kas paredz trīskārt samazināt pašvaldību skaitu.
Deputāti šo brīdi sveica ar īsiem aplausiem. Par balsoja 58 deputāti, 12 bija pret, bet 20 atturējās.
Savukārt 16.jūnijā 46 Latvijas pašvaldību vadītāji ar kopīgu vēstuli
vērsās pie prezidenta, aicinot neizsludināt Saeimā pieņemto ATR likumu,
jo viņu ieskatā tas ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un
atbilstoši šim likumam paredzēts īstenot “nedemokrātiski virzītu ATR”.
