Latvijā, tāpat kā daudzās citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, aprites ekonomikas principi kļūst par būtisku valsts ilgtspējīgas attīstības stratēģijas daļu un arī par katra cilvēka ikdienu, īpaši, ja runājam par izlietotā iepakojuma un vienreizlietojamo trauku apsaimniekošanu.

Aprites ekonomika ir jauns veids, kā domāt par to, kā mēs izmantojam resursus, kā saimniekot gudrāk. Lineārā ekonomikā mēs iegūstam izejvielas, ražojam lietas un pēc tam izmetam. Aprites ekonomikā mēs tomēr cenšamies izmantot resursus tā, lai nekaitētu videi – šķirojam, pārstrādājam, remontējam un kopumā izmantojam ilgāk.

Runājot par vienreizlietojamiem traukiem, tas ir īpaši svarīgi, jo ik gadu pasaulē tiek izmantoti un izmesti aptuveni 40 miljardi plastmasas dakšiņu, karošu un nažu. Kaut arī Latvijā ir aizliegts tirgot vienreizlietojamos plastmasas traukus, tomēr tie, veikala plauktos nereti pārdēvēti par “vairākkārt lietojamiem”, arvien ir visai izplatīti.

Taču jāpatur prātā, ka vienreizlietojamais iepakojums ne vienmēr ir kaut kas liels un uzreiz pamanāms.

Diemžēl Latvijas jūras vai ezeru krastos tiek atstāti sīkie atkritumi, piemēram, izsmēķi vai pudeļu korķi. Izplatīti ir arī vienreizlietojamie trauki, plastmasas un stikla pudeles, salvetes, plastmasas maisiņi, ēdiena pārpalikumi. To visu iedzīvotāji ņem līdzi, dodoties atpūsties, bet diemžēl ne vienmēr aiz sevis savāc.

ES standarti paredz, ka situācija piekrastē ir apmierinoša, ja atkritumu daudzums nepārsniedz 20 vienības uz 100 metriem, bet pērn Latvijas piekrastēs kopējais atkritumu noslodzes rādītājs bija 375 vienības uz 100 pludmales metriem.

Tāpēc, vai esam piknikā pludmalē vai mežā, galvenais princips, ko der ievērot, – pēc sevis atstāt vidi tikpat kārtīgu un tīru (vai pat kārtīgāku un tīrāku), kāda tā bija, mums tur ierodoties.

^{70% no visiem jūras atkritumiem ir plastmasa}

2019. gadā ES pieņemtā direktīva aizliedza vairākus vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus, tostarp plastmasas galda piederumus, krūzītes, šķīvjus, salmiņus un maisiņus. Aizliegums stājās spēkā 2021. gadā un tā mērķis ir samazināt plastmasas atkritumu daudzumu jūrās un okeānos, kas patlaban jau veido ap 70% no visiem jūras atkritumiem.

Turklāt līdz 2029. gadam 90% no izmantotajām plastmasas pudelēm ir jāsavāc atkritumos un jāšķiro. Savukārt līdz 2025. gadam plastmasas pudeļu sastāvā 25% jābūt pārstrādātai plastmasai, bet līdz 2030. gadam – vismaz 30%.

Vienreizlietojams – nav dabai draudzīgs

“Vienreizlietojamie plastmasas trauki pēc savas būtības ir viena no videi nedraudzīgākajām lietām pasaulē – tie nereti tiek izmantoti vien dažas minūtes, kļūstot par atkritumiem, kuri ne tikai nav derīgi otrreizējai pārstrādei, bet arī visbiežāk nonāk dabā,” saka “Zaļās jostas” vides izglītības vadītāja Elīna Sprūde-Nesenberga.

Svarīgi atcerēties, ka nekas, kas ir vienreiz lietojams, nevar būt dabai draudzīgs, taču, salīdzinot ar plastmasas izstrādājumiem, kas dabā vai atkritumu poligonā atradīsies gadu simtus, dabai mazāk kaitīgi ir dabīgo šķiedru vienreizlietojamie galda trauki un piederumi.

Ja galīgi nav iespējams izvairīties no vienreizlietojamo trauku izmantošanas, tad ieteicams izraudzīties alternatīvas, kas, apglabātas atkritumu poligonā vai nonākušas dabā, ātri sadalīsies un neradīs paliekošu piesārņojumu. Piemēram, izstrādājumi no bioplastmasas, kuri ir piemēroti kompostēšanai mājas kompostā (uz tiem ir norāde “OK Home Compost”), nevis rūpnieciski kompostējamie, kā arī papīra šķīvīši, kas pārklāti ar augu bāzes laku, nevis plastikāta kārtu.

Dzērienu salmiņus var izgatavot no makaroniem vai niedrēm. Galda piederumus var darināt no tīras koksnes. Taču jāatceras, ka šo izstrādājumu izgatavošanai tiek patērēts milzīgs dabas resursu un zemes platības apmērs, lai nepieciešamos kultūraugus izaudzētu, un tie tiek iztērēti vienā mirklī.

^{Pašvaldības var būtiski ietekmēt patēriņu}

Ja Rīgas dome vienreizlietojamo virtuves piederumu problēmu risina, nosakot liegumu publiskos pasākumos izmantot vienreizlietojamos plastmasas traukus, tad privātos pasākumos šāda lieguma nav, kas nozīmē, ka tuvākajos gados, visticamāk, šie trauki arvien tiks izmantoti.

Tikmēr pašvaldībām ir iespēja būtiski ietekmēt vienreizlietojamo trauku un galda piederumu patēriņu, ja to saistošajos noteikumos tiek iestrādātas konkrētas prasības. Piemēram, kaimiņos Tallinā no 2019. gada un Viļņā no 2020. gada publiskos pasākumos un pilsētas svētkos nav atļauts lietot plastmasas vienreizlietojamos traukus un piederumus.

Savukārt Tartu mūzikas festivālā bija galda trauku depozīta sistēma. Rīgā ielu ēdināšanas vietās ir jābūt atsevišķi norādītai maksai par vienreizlietojamo trauku, ļaujot klientam pašam novērtēt, cik daudz viņš ietaupa, ja pēc maltītes dodas ar savu kārbiņu.

“Mēs aicinām izvērtēt iespēju doties uz atpūtas vietu ar savām pudelēm vai glāzēm, ko uzpildīt atkārtoti. Tās var izmantot ilgstoši, un katru reizi nevajadzēs pirkt jaunu plastmasas pudeli vai glāzi. Jā, iespējams, ar šķīvīšiem varētu būt sarežģītāk, bet šādos gadījumos aicinām labāk iegādāties papīra šķīvi, nevis plastmasas, jo tas sadalīsies ātrāk un būs videi draudzīgāks,” saka “Zaļās jostas” vides izglītības vadītāja.

Viņa piebilst, ka līdzi paņemta daudzkārt lietojama dakšiņa, karote vai nazītis neaizņem daudz vietas, tāpēc tā vietā, lai pirktu plastmasas trauku iepakojumu, labāk tomēr būtu paņemt līdzi piederumus, kas vēl tiks izmantoti. Turklāt tas palīdzēs arī ietaupīt, jo nebūs jātērē nauda par to, kas vēlāk tiks izmests.

^{Papildu pasākumi}

Vairākas ES dalībvalstis ir ieviesušas papildu pasākumus, lai veicinātu plastmasas izstrādājumu lietošanas ierobežošanu. Piemēram, Francija ir aizliegusi plastmasas iepakojumu noteiktiem augļiem un dārzeņiem, kā arī vienreizlietojamus plastmasas traukus publiskos pasākumos.

Aizvien populārāka kļūst depozīta trauku sistēma, kur, piemēram, pie tirgotāja var iegādāties vairākkārtlietojamu krūzi, bet pēc tam to atgriezt un saņemt atpakaļ naudu. Šāda sistēma darbojas Šveicē un bieži arī dažādos pasākumos Latvijā.

Eiropā arvien populārāki kļūst daudzkārtlietojamie trauki, kurus var izmantot atkārtoti. Lielie kafejnīcu tīkli piedāvā atlaides klientiem, kuri izmanto savas personīgās krūzītes. Arī Latvijā degvielas uzpildes stacijas un veikalu tīkli piedāvā atlaidi kafijai, ja tā tiek uzpildīta līdzi atnestajā termokrūzē.

Latvijā vietnē lietovelreiz.lv sadaļā “Uzpildies atkārtoti” var atrast dažādas tirdzniecības vietas, kur var iegādāties pārtiku savos traukos.

^{Alternatīvie risinājumi: ēdamie trauki}

Eiropā tiek attīstīti arī inovatīvi risinājumi, piemēram, trauki un iepakojumi, kas veidoti no ēdamajiem materiāliem vai citām videi draudzīgām alternatīvām. Latvijā arī dažviet tiek piedāvātas ēdamas krūzītes, kā arī ir uzņēmums, kas ražo ēdamos traukus no klijām.

Daudzi ražotāji pāriet uz bioloģiski noārdāmiem un kompostējamiem materiāliem, piemēram, cukurniedru šķiedrām, bambusa, kartona vai citiem augu izcelsmes materiāliem. Šie materiāli parasti ir mazāk kaitīgi videi, jo tie sadalās ātrāk nekā tradicionālā plastmasa.

^{Ko dara Latvija?}

Latvija ir pieņēmusi vairākus tiesību aktus un regulējumus, kas veicina aprites ekonomiku un vēršas pret vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu lietošanu.

Proti, kopš 2021. gada arī Latvijā ir spēkā ES vienreizlietojamās plastmasas direktīva, kas aizliedz vairāku vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu, tostarp galda trauku un salmiņu, lietošanu. Šī direktīva veicina dabai draudzīgāku izstrādājumu izmantošanu un samazina plastmasas atkritumus.

Latvijā, tāpat kā citviet ES, darbojas paplašinātās ražotāju atbildības sistēma, kas nozīmē, ka uzņēmumiem, kuri laiž tirgū iepakojumu, ir jāuzņemas atbildība par tā savākšanu un pārstrādi pēc lietošanas. Proti, uzņēmumiem, kas laiž tirgū plastmasas vai visa veida iepakojumam, tiek piemērots dabas resursu nodoklis. Taču komersants var pievienoties ražotāju atbildības sistēmai un noslēgt līgumu ar ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumu, piemēram, ar “Zaļo jostu”, kas nodrošinās tirgū laistā, izlietotā iepakojuma savākšanu un nodošanu pārstrādei, bet minētais komersants varēs saņemt atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa.

^{Šķirot, šķirot un vēlreiz šķirot}

Atkritumu šķirošana un pareiza apsaimniekošana ievērojami uzlabo vides stāvokli un tiešā veidā uzlabo mūsu veselību ne tikai šobrīd, bet arī nākamajām paaudzēm. Tāpēc dzīvot apritīgāk ir arī katra iedzīvotāja personīga atbildība, turklāt pareizi sašķirotais vieglais iepakojums (plastmasa, papīrs, kartons un metāls) un stikls tiek izvests bez maksas.

Šie atkritumi tiks savākti, pāršķiroti un nodoti atkārtotai pārstrādei vai enerģijas ieguvei. Tādējādi, rūpīgi šķirojot atkritumus, savu rēķinu par atkritumu izvešanu var samazināt pat par 30 %, jo saruks sadzīves atkritumu apjoms, tāpēc tos varēs izvest retāk vai varēs pieteikt mazāka izmēra konteineru.

Lai materiāls būtu derīgs pārstrādei, svarīgi, lai tas būtu tīrs, sauss, bez pārtikas pārpalikumiem vai eļļas paliekām. Iepakojumu pirms izmešanas saplacināt, tādējādi tajā varēs ievietot aptuveni trīs reizes vairāk materiāla.

Sadarbībā ar SIA “Zaļā josta”

Lielākā daļa pusdienotāju lieto vienreizlietojamos traukus

Kafejnīca “Gustiņš” Alūksnes centrā ir iecienīta ēstuve, kurā apmeklētāji gan ietur maltītes uz vietas, gan ņem tās līdzi, un pēdējā ir lielākā daļa. Šeit no vienreizlietojamo trauku lietošanas neizvairīties, taču tie ir atbilstoši noteikumiem un dabai draudzīgi.

Kafejnīcas darbiniece Irina Marinova stāsta, ka ēstuvē maltītes ietur apmēram 40 procenti apmeklētāju, līdzņemšanai – 60 procenti, kas mainās atkarībā no sezonas – vasarā līdzņemšanu izvēlas vairāk. Tāpat pusdienu līdzņemšana kļuvusi aktuālāka kovida laikā – cilvēki pieraduši un arī tagad mēdz labāk paņemt līdzi, nekā ēst uz vietas. “Vidēji dienā mums vajadzīgs vismaz viens iepakojums vienreizlietojamo trauku, kas parasti ir simts vienības. Līdzņemšanas trauki ir no pārstrādājamās plastmasas, tiem ir norādīts pārstrādes simbols. Izmantojam divu dažādu lielumu pusdienu kastes, traukus zupai un saldajiem ēdieniem, kā arī galda piederumus – karotes, nažus, dakšiņas, salmiņus, kafijas krūzītes. Savulaik vienreizlietojamos galda piederumus izmantoja mazāk, taču tagad lieto arī tos. Galda rīki sākotnēji bija no koka, taču to kvalitāte nebija tā labākā, klientiem nepatika, tādēļ arī tie mums tagad ir no pārstrādājamas plastmasas,” stāsta darbiniece. Trauku sertifikācijai ļoti rūpīgi seko līdzi Pārtikas un veterinārais dienests.

Par līdzņemšanas traukiem ir papildu maksa, jo arī uzņēmumam tie jāiegādājas. Maksu par trauku nevar iekļaut maltītes cenā, jo klienti ēd arī uz vietas vai nāk ar saviem traukiem. “Piemēram, izvēloties visu pusdienu komplektu – zupu, otro ēdienu un saldo plus galda piederumus, maltīte izmaksā apmēram par eiro vairāk, līdz ar to, nākot ar saviem traukiem, var ietaupīt,” stāsta I. Marinova. Viņa lēš, ka tikai pieci procenti no klientiem, kuri maltītes ņem līdzi, nāk ar saviem traukiem – burciņām, pusdienu kastēm, termosiem. Interesanti, ka dažiem pastāvīgajiem klientiem, kuri pārvietojas ar auto, vienmēr ir līdzi sava metāla dakšiņa. Savukārt daži arī kafejnīcas izsniegtos zupas vai saldo trauciņus mēdz izmantot atkārtoti. Motivācija visdažādākā – gan ietaupīt resursus, gan līdzekļus, neradīt liekus atkritumus, saglabāt ēdienu siltu ilgāku laiku. Lūgta vērtēt, vai šādu klientu kļūst vairāk, viņa atzīst, ka ne.

Uzņēmums šķiro atkritumus – atsevišķi nodala plastmasu un papīru, sadzīves atkritumus un stiklu. Klienti ir atbildīgi, tikai retumis gadījies, ka pie kafejnīcas mētājas kāds izlietots trauks, un, ja tā – to operatīvi savāc sētnieki.

Teksts un foto: Sandra Apine