Saeima 16. jūnijā konceptuāli atbalstīja grozījumus Republikas pilsētas
domes un novada domes vēlēšanu likumā, ar kuriem iecerēts dot iespēju
pašvaldību vēlēšanās no 2021.gada piedalīties balsstiesīgajiem
pilsoņiem, kuri atrodas ārvalstīs.
Vēlētāji varēs piedalīties balsošanā caur pastu. Grozījumu anotācijā
skaidrots, ka plānotais regulējums nepaplašinās vēlētāju loku, bet
paredz tehniskas iespējas piedalīties pašvaldību vēlēšanās, esot arī
ārpus Latvijas.
Likumprojekta mērķis ir veicināt balsstiesīgo Latvijas pilsoņu dalību
pašvaldību vēlēšanās, atbalstīt diasporas pilsonisko un politisko
līdzdalību un iesaistīt pēc iespējas vairāk diasporas pārstāvju
pašvaldību norisēs, tādējādi saglabājot saikni ar Latviju un latvisko
identitāti. Ir būtiski parādīt, ka ne tikai diasporai ir svarīga
Latvija, bet arī Latvijai svarīga ir tās diaspora, skaidrots grozījumu
anotācijā.
Atbilstoši normatīvajam regulējumam, tiesības vēlēt ir personai, kura
vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju
reģistrā un vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta
dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai
personai, kurai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā
pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.
Likumprojekts paredz, ka vēlētājs pieteikumu balsošanai pa pastu var
iesniegt vairākos veidos, proti, izmantojot Valsts pārvaldes pakalpojumu
portālu “www.latvija.lv” vai Iekšlietu ministrijas Pilsonības un
migrācijas lietu pārvaldes oficiālo tīmekļvietni “www.pmlp.gov.lv”,
tāpat vēlētāji varēs pieteikties, izmantojot oficiālo elektronisko
adresi, vai vēršoties Latvijas diplomātiskajās vai konsulārajās
pārstāvniecībās, ierodoties personiski vai nosūtot pieteikumu pa pastu.
Paredzēts, ka Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) izskatīs visus
pieteikumus, ko tā ir saņēmusi balsošanai pa pastu vismaz 30 dienas
pirms vēlēšanu dienas. Savukārt ne vēlāk kā 20 dienas pirms vēlēšanu
dienas CVK vēlētājiem uz elektroniskā pasta adresi nosūtīs tīmekļvietnes
adresi, kurā būs pieejami balsošanas materiāli.
Balsošanas materiāli iekļaus visu pieteikto kandidātu sarakstu
vēlēšanu zīmes un informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana. Pie
balsošanas materiāliem būs pievienota arī informācija par kārtas numuru,
ar kādu vēlētājs reģistrēts vēlētāju sarakstā, kā arī norāde par
attiecīgo republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisiju, kurai
balsošanas materiāli nosūtāmi. Visi balsošanas materiāli, kādi tiks
nosūtīti vēlētājam, būs noteikti CVK instrukcijā.
Vēlētājam pašam būs pienākums izdrukāt balsošanas materiālus.
Vēlētājam vēlēšanu zīme būs jāievieto aploksnē, kura kopā ar
apliecinājumu jāievieto vēl vienā aploksnē un jānosūta attiecīgajai
republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisijai. Apliecinājums ir
nepieciešams, lai pārliecinātos, ka vēlētājs personīgi ir nobalsojis un
tādējādi izdarījis savu izvēli. Izdevumus par balsošanas materiālu
izdrukāšanu un balsojuma nosūtīšanu segs vēlētājs.
Anotācijā skaidrots, ka pa pastu saņemto balsu skaitīšanu veiks
republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija vai šim nolūkam
speciāli izveidota pasta balsošanas iecirkņa komisija.
Iepriekš atbildīgās Saeimas komisijas sēdē deputāts Artūrs Toms Plešs
(AP) interesējās, vai piedāvātais regulējums paredz dubulto pārbaudi,
kas novērsīs krāpniecības jeb vēlēšanu zīmju viltošanas iespēju.
Politiķis norādīja, ka nepieciešams izslēgt iespēju, ka kāds var
pavairot saņemtās vēlēšanu zīmes un, zinot citu cilvēku datus, nosūtot
balsojumu par viņiem šo cilvēku vietā.
Tieslietu ministrijas pārstāve sniedza atbildi uz šo jautājumu, tomēr
tieši nekomentēja vaicājumu par to, vai ir paredzēts mehānisms šāda
krāpniecības mehānisma novēršanai, ja kāds izmantotu citu cilvēku datus.
TM pārstāve gan skaidroja, ka, lai saņemtu materiālus, vēlētājam būs
jāpiesakās individuāli.
CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa norādīja, ka būs noteikts, ka
vēlētājam ir jāatsūta parakstīts apliecinājums, ka balso personīgi.
Bērziņa pauda, ka nevajadzētu koncentrēties uz to, ka kāds var kaut ko
sliktu izdarīt, bet svarīgi, ka ir spēkā regulējums, ka var sodīt
personu, kura censtos nobalsot cita vietā.
