Latvijas Banka, pārskatot martā izteiktās prognozes, šobrīd šajā gadā
sagaida straujāku kritumu ekonomikā – 7,5% apmērā pretstatā iepriekš
lēstajiem 6,5%, “Alūksniešiem.lv” uzzināja aģentūrā Leta.
Vienlaikus Latvijas Banka prognozē, ka gada vidējā inflācija šogad Latvijā būs 0% pretstatā iepriekš lēstajiem 0,5%.
“Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, tostarp
Covid-19 pandēmijas ietekmi, Latvijas Banka prognozē, ka Latvijas
iekšzemes kopprodukts (IKP) 2020.gadā samazināsies par 7,5%, bet
inflācija būs 0%. Gaidāms, ka 2021.gadā atjaunosies ekonomiskā izaugsme
(6,7%), bet inflācija būs 0,2%,” pauda Latvijas Bankā.
Savukārt 2022.gadā Latvijas Banka prognozē IKP pieaugumu par 5%, bet gada vidējo inflāciju 1,3% apmērā.
Latvijas Banka arī prognozē, ka bezdarbs 2020.gadā veidos 9,6% no
ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, nākamajā gadā – 10,3%, bet
2022.gadā – 9,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Tajā pašā laikā labvēlīgākā scenārijā Latvijas Banka sagaida, ka IKP
šogad samazināsies par 6,3%, kamēr nākamajā gadā ekonomikā būs pieaugums
par 7%, bet 2022.gadā – par 6,2%. Gada vidējā inflācija labvēlīgākā
scenārijā šogad prognozēta 0,1% apmērā, 2021.gadā – 0,4% apmērā, bet
2022.gadā – 1,6% apmērā.
Savukārt bezdarbs labvēlīgākā scenārijā šogad Latvijā prognozēts 9,2%
apmērā no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, nākamajā gadā – 9,7%,
bet 2022.gadā – 9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Taču nelabvēlīgā scenārijā Latvijas IKP šogad, pēc Latvijas Bankas
aplēsēm, varētu samazināties par 13,5%, nākamajā gadā ekonomikai
pieaugot par 9,7%, bet 2022.gadā – par 4,8%. Gada vidējā inflācija
nelabvēlīgākā scenārijā šogad Latvijā lēsta 0% apmērā, nākamajā gadā
prognozēta deflācija 0,3% apmērā, bet 2022.gadā gada vidējā inflācija
varētu būt 0,8% apmērā.
Savukārt bezdarbs nelabvēlīgā scenārijā šogad Latvijā prognozēts
10,6% apmērā no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, nākamajā gadā –
11,6% apmērā, bet 2022.gadā – 10,3% apmērā.
Latvijas Bankā norādīja, ka Covid-19 pandēmija negatīvi ietekmējusi
pasaules ekonomikas izaugsmi. Lai gan uzliesmojuma vilnis ir mazinājies
un vairākas valstis plāno pakāpeniski atjaunot ekonomisko aktivitāti,
joprojām saglabājas liela nenoteiktība par turpmāko vīrusa izplatības
ierobežošanas norisi un tautsaimniecību spēju pielāgoties jaunajiem
apstākļiem.
Centrālajā bankā atzīmēja, ka starptautiskās institūcijas prognozē
pasaules IKP kritumu 2020.gadā. Arī eirozonā jau šogad pirmajā ceturksnī
reģistrēts ekonomiskās aktivitātes kritums, bet ekonomiskā noskaņojuma
rādītāju samazināšanās līdz vēsturiski zemiem līmeņiem liecina, ka
otrajā ceturksnī kritums ir pastiprinājies.
“Latvijas Bankas vērtējumā ekonomiskā vide kopš martā publicētajām
prognozēm ir pasliktinājusies. Jaunākajās prognozēs iekļauta ārkārtējās
situācijas pagarināšana līdz 9.jūnijam un ilgāki Covid-19 izplatības
ierobežošanas nolūkā īstenotie piesardzības pasākumi, kaut arī daļa
pasākumu tiek pakāpeniski atviegloti. Tomēr Latvijas IKP pirmā ceturkšņa
rezultāts bija pieticīgs, uzņēmēju noskaņojuma rādītāji būtiski
pasliktinājās un arī ārējā pieprasījuma novērtējums ir vājāks nekā
Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes sākumposmā,” skaidroja Latvijas
Bankā.
Centrālajā bankā minēja – aktualizētā prognoze liecina, ka
ierobežojumi pakalpojumu jomā (publisko un privāto pasākumu atcelšana)
un liegtās ceļošanas iespējas būtiski mazina patēriņu, ko sašaurina arī
ienākumu kritums. Nenoteiktība, kas saistīta ar Covid-19 pandēmijas
radīto seku smagumu un to ilgumu, liek iedzīvotājiem būt piesardzīgiem
tēriņos, tādējādi patēriņa kritums tiek lēsts lielāks nekā rīcībā esošo
ienākumu samazinājums.
Ārkārtējās situācijas ierobežojumu dēļ izsīkstot tūristu plūsmai un
gaisa satiksmes pasažieru pārvadājumiem, būtiski cieš pakalpojumu
eksports. Vienlaikus visaptverošs aktivitātes sarukums ārējos tirgos
mazina preču eksporta noietu.
Latvijas Banka prognozē arī nozīmīgu investīciju samazināšanos
2020.gadā. Lai gan investīcijas balstīs valdības lēmumos noteiktā
publisko investīciju palielināšana, tomēr augstā nenoteiktība atturēs
jaunu privāto investīciju plūsmu.
Tāpat Latvijas Bankā norādīja, ka valdības atbalsta pasākumi
uzņēmumiem un mājsaimniecībām grūtību pārvarēšanai krīzes laikā un
plānotās publiskās investīcijas tautsaimniecības stimulēšanai rada
fiskālā deficīta pieaugumu virs 7% no IKP (šajā prognozē iekļauti
fiskālie pasākumi, kas pieņemti līdz 25.maijam).
Fiskālā deficīta palielināšanu šīs krīzes laikā atbalsta Eiropas
Komisija, atļaujot elastīgi rīkoties ar budžeta finansēm krīzes ietekmes
mazināšanai tiktāl, cik tas neapdraud valsts finanšu ilgtspēju.
Vienlaikus valdība var sniegt būtisku atbalstu, jo šajā krīzē Latvijai
ir iespējas aizņemties ārējos tirgos, palielinot valdības parādu tuvu
50% no IKP.
“Pieņemot, ka pakāpeniska tautsaimniecības atveseļošanās varētu
atsākties 2020.gada otrajā pusgadā, Latvijas Banka prognozē IKP
palielināšanos 2021.gadā par 6,7%. Tomēr šādā scenārijā ekonomiskās
aktivitātes atjaunošanās pēc būtiskās ierobežošanas un pieprasījuma un
konfidences šokiem paredzēta neviendabīga, prognožu periodā – līdz
2022.gadam – nesasniedzot pirms krīzes prognozēto apmēru, bet līmeni,
kāds bija pirms krīzes, sasniedzot 2021.gada beigās ar nozīmīgām
atšķirībām nozaru dalījumā,” klāstīja Latvijas Bankā.
Tāpat Latvijas Bankā minēja, ka būvniecība bija starp nozarēm, kuru
izaugsme pirmajā ceturksnī bija vismazāk traucēta, turklāt valdības
atbalsta pasākumi investīciju jomā turpinās veicināt nozares izaugsmi.
Noturīgāks pieprasījums saglabāsies pēc pirmās nepieciešamības precēm,
piemēram, pēc lauksaimniecības produktiem, paredzama arī jaunu
informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumu nepieciešamība.
Savukārt ar viesmīlību un plašiem kultūras un izklaides pasākumiem
saistītajās jomās izaugsme atjaunosies vien pakāpeniski, dominējot
iedzīvotāju piesardzībai. Transporta nozares aktivitātes atjaunošanos
papildus kavēs jau agrāk aktuāli, ar Covid-19 pandēmiju nesaistīti
faktori. Tāpēc šo nozaru izaugsme atjaunosies lēnāk un tās ilgāk
atpaliks no iepriekš sasniegtā līmeņa, pauda Latvijas Bankā.
Tāpat centrālajā bankā atzīmēja, ka aprīlī un maijā inflācija
noslīdēja zem nulles – to noteica gan straujā naftas cenu krituma
ietekme uz degvielas un siltumenerģijas cenām, gan mērenāka pakalpojumu
cenu dinamika Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu dēļ. Latvijas
Banka 2020. un 2021.gadā gada vidējo inflāciju prognozē tuvu nullei –
attiecīgi 0,0% un 0,2%. Šī prognoze ir nedaudz zemāka kā martā
publicētā, jo naftas cena noturējās zemā līmenī ilgāk, nekā iepriekš
paredzēts.
Latvijas Bankā arī norādīja, ka Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai
noteiktie ierobežojumi strauji ietekmēja darba tirgu, jo uzņēmumi vairs
nevarēja turpināt darbību iepriekšējā apmērā.
“Tomēr bezdarba pieaugums prognozējams mazāks nekā iepriekšējās
globālās finanšu krīzes laikā, valdībai sniedzot atbalstu krīzes
skartajiem uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Zemā ekonomiskā aktivitāte liek
uzņēmējiem apsvērt izmaksu optimizāciju un tādējādi arī darbaspēka
izmaksu mazināšanu. Turklāt bezdarba rezultātā augošā darbaspēka
pieejamība neveicinās algu palielināšanos, arī ekonomiskajai aktivitātei
atjaunojoties, tādējādi vājinot cenu pieaugumu arī nākamajā gadā,”
minēja Latvijas Bankā.
Centrālajā bankā arī atzīmēja, ka apjomīgais Eirosistēmas monetārās
politikas un valdību fiskālās politikas atbalsts ne tikai mazina
Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi krīzes smagākajā posmā, bet arī
nodrošina spēcīgu izaugsmes stimulu tautsaimniecības atveseļošanās laikā
pēc krīzes.
Atbalstu nozīmīgi papildina Eiropas Komisijas aktualizētais
priekšlikums par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu un
atveseļošanās instrumentu, kas ļaus piesaistīt papildu finansējumu
dalībvalstu tautsaimniecību stimulēšanai un uzlabo nākotnes perspektīvu
investoru skatījumā. Šādā scenārijā Covid-19 izplatības mazināšanās
Eiropā un līdz šim īstenoto piesardzības pasākumu atvieglošana gan
iekšzemē, gan ārvalstīs padarītu optimistiskāku mājsaimniecību
noskaņojumu un ļautu straujāk atjaunot ierobežoto patēriņu, samazinot
krīzes sākumposmā izveidotos piesardzības uzkrājumus.
“Covid-19 pandēmijas ātra un veiksmīga ierobežošana globālā mērogā,
kā arī efektīvu atbalsta instrumentu izmantošana ļautu labvēlīgākajā
scenārijā prognozēt mazāku IKP kritumu 2020.gadā (6,3%) un strauju
tautsaimniecības atveseļošanos nākamajos gados,” norādīja Latvijas
Bankā.
Vienlaikus Latvijas Bankā atzina, ka tautsaimniecības izaugsmes
prognožu pamata scenārijs neiekļauj otro vīrusa izplatības vilni. Tomēr,
ja līdz ar pakāpenisku sociālo ierobežojumu atcelšanu Covid-19
izplatība no jauna uzliesmotu un medicīnisks risinājums vēl nebūtu
pieejams, tas radītu nepieciešamību atjaunot un uzturēt stingrus
ierobežojumus. Šāds nelabvēlīgāks scenārijs Latvijas Bankas prognozē
iezīmē IKP sarukumu šogad par 13,5% un arī ilgāku tautsaimniecības
atveseļošanos, nesasniedzot līmeni, kāds bija pirms krīzes, līdz
2022.gadam.
“Pat ja sabiedrība daļēji jau būtu pielāgojusies dzīvei jaunajos
apstākļos un ierobežojumu radītās ekonomiskās sekas varētu būt mazākas
nekā ārkārtējās situācijas sākumperiodā, saasinātā ar nākotnes izredzēm
saistītā nenoteiktība izraisītu būtiski lielāku tautsaimniecības
dalībnieku konfidences un pieprasījuma šoku,” norādīja Latvijas Bankā.
Tāpat Latvijas Bankā minēja, ka piesardzīgāka mājsaimniecību un
investoru uzvedība vēl vairāk vājinātu un attālinātu patēriņa un
investīciju atjaunošanos, savukārt grūtībās nonākušie uzņēmumi būtu
spiesti nozīmīgāk pārskatīt izdevumu, tostarp darbaspēka izmaksu
pozīcijas. Mazāk investīciju un augstāks strukturālais bezdarbs vājinātu
arī tautsaimniecības potenciālu vidējā termiņā.
