Atjaunot vismaz daļēju tūristu plūsmu, vairums Latvijas tūrisma
kompāniju spētu mobilizēties sekmīgai sezonai, aģentūrai LETA atzina
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars
Rožkalns.
Viņš atzīmēja, ka pēdējie vairāk nekā divi dīkstāves mēneši ir
būtiski skāruši tūrisma nozari – vieni no pirmajiem Covid-19 krīzi
izjuta tūrisma pakalpojumu sniedzēji, tiklīdz tika slēgtas valstu
robežas. Tāpat, kā citas nozares, arī tūrisma jomā strādājošie uzņēmumi
ir izmantojuši valsts atbalsta instrumentus – dīkstāves pabalstus un
“Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” (“Altum”) aizdevumus.
Rožkalns informēja, ka līdz maija vidum dīkstāves pabalstus tūrisma
nozarē saņēmuši 1318 uzņēmumi. Pabalsti izmaksāti 13 795 darbiniekiem
par kopējo summu vairāk nekā astoņi miljoni eiro, kas ir 37% no kopējās
dīkstāves pabalstos izmaksātās summas. Tāpat tūrisma nozares uzņēmumi ir
saņēmuši piecus miljonus eiro atbalstu finanšu instrumentu veidā no
“Altum”.
Vienlaikus LIAA direktors uzsvēra, ka nozīmīgākais atbalsts tūrisma
nozares “restartēšanai” būs sabiedrības iesaiste un tas, cik prasmīgi tā
spēs piesaistīt klientus tūrisma nozarei pēc Baltijas valstu iekšējo
robežu atvēršanas. Vislabākais atbalsts, ko valsts var uzņēmumiem
sniegt, ir ļaut tiem strādāt, bet, lai varētu strādāt tūrisma
pakalpojumu sniedzēji, ir vajadzīgi tūristi. Liels atbalsts šajā ziņā
būtu robežu atvēršana uz tām valstīm, kuras vīrusa izplatība skārusi
mazāk.
Tāpat Rožkalns informēja, ka tūrisma nozarē ir dažāds noskaņojums. Ir
uzņēmumi, kuri šajos vairāk nekā divos mēnešos “no spēles” ir
izstājušies, un ir tādi, kas, spītējot grūtībām, ir pilni apņēmības
uzņēmumu saglabāt un strādāt pie strauja apgrozījuma pieauguma.
Tostarp LIAA kampaņā “Atklāj Latviju droši” aicina iedzīvotājus
izvēlēties vienas vai vairāku dienu ceļojumus uz mazāk zināmiem tūrisma
galamērķiem tepat Latvijā, lai palīdzētu pēc iespējas plašākam tūrisma
pakalpojumu sniedzēju lokam.
Tāpat LIAA sadarbībā ar Ekonomikas ministriju strādā pie vairākiem
jauniem atbalsta mehānismiem tūrisma nozarei. Tostarp ar nozares
asociācijām izskata tādus atbalsta instrumentus kā daļēji subsidētas
darba algas, eksporta menedžeru piesaiste tūrisma uzņēmumu mērķa
valstīs, atbalsts darījumu tūrisma veicināšanas pasākumiem, atbalsts
mārketinga pasākumiem un “Altum” aizdevumi ar pārskatītiem atbalsta
nosacījumiem.
Ir panākta vienošanās starp nozari un lēmumu pieņēmējiem, ka turpmāk
darbs pie konkrētu atbalsta instrumentu izstrādes notiks ciešā
sadarbībā. Valdībā šobrīd tiek vērtēta iespēja, ievērojot Slimību
profilakses un kontroles centra (SPKC) rekomendācijas, atvērt robežas ar
atsevišķām vīrusa mazāk skartajām valstīm, piemēram, Norvēģiju,
Islandi, Slovēniju, Slovākiju, Grieķiju, Lihtenšteinu, Horvātiju, Kipru,
Ungāriju, Šveici, Čehiju, Austriju, Bulgāriju un Franciju, kur
kumulatīvā saslimstība 14 dienu periodā uz 100 000 iedzīvotāju šobrīd
nepārsniedz 10 gadījumu.
LIAA direktors pauda pārliecību, ka jebkura krīze paver ceļu jaunām iespējām.
“Jau tagad ir skaidrs, ka, atverot Baltijas valstu iekšējās robežas,
konkurence starp tūrisma pakalpojumu sniedzējiem būs liela. Tieši tāpat
kā mēs labprāt uzņemtu viesus no Lietuvas vai Igaunijas, mūsu kaimiņi
cīnīsies par tūristiem no Latvijas. Tādēļ mums jārīkojas ātri un jāizceļ
vietējo pakalpojumu sniedzēju stiprākās īpašības. Šobrīd krīzes ietekmē
nozare iekšēji ir saliedējusies, radot iespēju piedāvāt ceļotājiem
vairāku dienu tūrisma produktus jeb pakas, līdzīgi tām, kādas
tūroperatori pirms krīzes piedāvāja, fokusējoties uz tālākiem
galamērķiem un garākiem ceļojumiem,” pauda Rožkalns.
Viņš arī atzīmēja, ka šobrīd ar portāla Latvia.travel palīdzību
ikviens var ieplānot interesantu vietu apmeklējumu, izveidojot
individuālo ceļojuma paku, izvēloties restorānus un naktsmītnes un
laužot stereotipu, ka Latvija ir piemērota tikai vienas dienas
tūrismam.
“No Rīgas līdz vairākām Lietuvas pilsētām ir tikpat tālu, cik līdz
Liepājai vai Daugavpilij. Taču, ja nakšņošana Lietuvā šķiet
pašsaprotama, Latvijā tikpat pašsaprotami ir doties mājās pat pēc garas,
nogurdinošas dienas. Krīzes ietekmē mainās domāšana, un šī var kļūt par
vasaru, kad ne tikai no jauna iepazīstam Latviju, bet arī mainām savus
paradumus un priekšstatus par vietējo tūrismu kopumā,” teica Rožkalns.
Viņš arī norādīja – tas, kādus lēmumus pieņems ceļotāji, ietekmēs
uzņēmējdarbības vidi un valsts kopējo labklājību. Ja ir vēlme doties
piecu dienu ceļojumā un apmeklēt Lietuvu vai Igauniju, tad vēlams trīs
dienas no tām pavadīt Latvijā, atbalstot ne tikai pašmāju ražotājus, bet
arī pašmāju pakalpojumu sniedzējus, tostarp tūrisma nozari.
Kampaņā “Atklāj Latviju droši” LIAA aicina ceļotājus iepazīt mazāk
zināmus objektus, ieraudzīt un piedzīvot ko jaunu, vienlaikus
izvairoties no pūļa.
LIAA kopā ar SPKC gatavo un ar Ekonomikas ministriju un Veselības
ministriju saskaņo 11 dažādu tūrisma pakalpojumu veidu vadlīnijas, kas
ļaus katram pakalpojumu sniedzējam sagatavoties viesu uzņemšanai.
