Pēc ārkārtējās situācijas beigām būs atļautas sporta sacensības ar
ierobežotu personu skaitu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas
(IZM) sagatavotais informatīvais ziņojums par Latvijas pozīciju
gaidāmajā Eiropas Savienības (ES) sporta ministru neformālajā
videokonferencē. “Alūksniešiem.lv” uzzināja aģentūrā Leta.
Ziņojumā minēts – pašlaik plānots, ka pēc iespējamās ārkārtējās
situācijas beigām būs atļautas sporta sacensības ar ierobežotu personu
skaitu – līdz 50 personām iekštelpās un līdz 200 personām ārtelpās bez
skatītājiem.
Tāpat esot plānots, ka gan sporta sacensību, gan treniņu laikā
personas varēs neievērot divu metru distanci, turklāt nebūs ierobežojumu
piedalīties par septiņiem gadiem jaunākām personām.
IZM ziņojumā akcentē, ka negatīvās sekas uz sporta nozari būs jūtamas
ilgtermiņā, jo prognozējams, ka atsevišķi ierobežojumi saglabāsies vēl
ilgstoši, kā arī būtiski varētu samazināties sporta organizāciju
piesaistītais privātais finansējums.
Privātā finansējuma prognozētais samazinājums ir saistīts ar to, ka
Covid-19 izraisīto seku dēļ uzņēmumiem būs jāpārstrukturē savas
izmaksas, kā rezultātā ziedojumiem vai sponsorēšanai paredzētā izdevumu
daļa būtiski samazināsies vai arī tiks izmantota tiešiem mārketinga
izdevumiem, kas attiecīgi ietekmēs sporta organizāciju iespēju
piesaistīt finansējumu pamatdarbības nodrošināšanai, skaidrots ziņojumā.
Īpaši kritiski tas būšot lielajām sporta organizācijām, kuru ieņēmumu
struktūrā piesaistītais privātais finansējums veido būtisku to ieņēmumu
daļu.
Lai mazinātu Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz sporta
nozari un nodrošinātu sporta nozares ilgtspēju, IZM apgalvo, ka esot
plānots īstenot finansiālā atbalsta programmu, sniedzot atbalstu augstas
klases sportam, sporta federāciju pamatdarbības nodrošināšanai, tautas
un jaunatnes sporta programmām, paralimpiskā sporta attīstībai, kā arī
finanšu situācijas stabilizēšanai sporta nozares valsts
kapitālsabiedrībās.
Tāpat ziņojumā pausts, ka, Latvijas ieskatā, galvenais izaicinājums
ir riski un nenoteiktība saistībā ar vīrusa turpmāku izplatību, turklāt
līdz ar sporta iespēju būtisku paplašināšanu cilvēki būs aktīvāki, tāpēc
ir īpaši būtiski sporta nozarē nodrošināt visu nepieciešamo
piesardzības pasākumu īstenošanu, lai nodrošinātu drošu sportošanu.
Papildus Latvija uzsver ienākumu zaudēšanu kā būtisku izaicinājumu
sporta organizācijām. “Gandrīz divus mēnešus ilgā dīkstāve sporta zālēs,
peldbaseinos un citos sporta infrastruktūras objektos, kā arī
aizliegums organizēt sporta pasākumus ir būtiski negatīvi ietekmējusi
organizāciju finansiālo stāvokli, tāpēc ir būtiski īstenot mērķtiecīgu
finansiālā atbalsta programmu sporta nozares ilgtspējas nodrošināšanai,”
pausts ziņojumā.
Tāpat 2.jūnijā, kad notiks otrā ES sporta ministru neformāla
videokonference, IZM paudīs, ka Latvija uzskata, ka sadarbībā starp
dalībvalstīm, ES institūcijām, sporta kustību un citām iesaistītajām
pusēm jāapsver starptautisko sporta pasākumu pārdomāta plānošana
nākamajiem diviem gadiem, lai īsā laika posmā novērstu lielu skaitu
līdzīgu notikumu vai liela mēroga pasākumu vienlaicīgu norisi.
Latvijas pozīcija paredz, ka sadarbībā ar starptautiskām sporta
organizācijām jāapsver finansiālais atbalsts lielo pasākumu plānotājiem
un jāatrod mehānismi, kā samazināt finansiālos zaudējumus visām
iesaistītajām pusēm. Mehānismi varētu ietvert zemākus organizācijas
standartus, lai sporta kustība nākamos divus gadus varētu organizēt
dažādus sporta pasākumus, veicot mazāk ieguldījumu un izpildot zemākus
kritērijus pasākumu organizēšanā.
Tāpat Latvijas ieskatā ES līmenī būtu nepieciešams pastiprināt
sportistu veselības pārbaudes liela mēroga pasākumos un profesionālajās
līgās un izstrādāt vadlīnijas šīs darbības atbalstam.
Vienlaikus tiek norādīts, ka ir nepieciešami rīki un mehānismi, kas
ļautu samazināt finansiālos zaudējumus no plānoto pasākumu organizēšanas
un sporta spēļu organizēšanas, jo saistībā ar Covid-19 krīzi ir
samazinājusies sporta patērētāju pirktspēja.
Ziņojumā arī teikts, ka, ņemot vērā to, ka dalībvalstis un ES jau ir
sākušas darbu pie izejas stratēģijas, Latvija ierosina nākotnē izstrādāt
krīzes vadlīnijas visai sporta kustībai ar daudzpakāpju risinājumiem un
“kas būtu, ja” modeļiem.
Tajos varētu ietilpt norādes sporta nozarei attiecībā uz ārkārtas
pasākumiem, stabila izaugsmes plāna izstrāde ar finanšu prognozēm un
risku analīze lieliem notikumiem un organizācijām.
