Atbalsts Covid-19 krīzē skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem
saglabāsies līdz gada beigām, taču uz atbalstu nevarēs pretendēt ārzonās
reģistrētas kompānijas, ceturtdien vienojies Ministru kabinets.
Valdība šodien ārkārtas sēdē izskatīja Finanšu ministrijas (FM)
sagatavoto Valsts apdraudējuma sakarā ar Covid-19 izplatību un tā seku
novēršanas un pārvarēšanas likumprojektu.
Attiecībā uz dīkstāves pabalstu izmaksu likumprojekts paredz, ka to
izmaksās arī pēc ārkārtējās situācijas izbeigšanas, 9.jūnija, bet līdz
30.jūnijam.
No regulējuma izriet, ka Covid-19 krīzē skartajam nodokļu maksātājam
būs tiesības līdz šā gada 30.decembrim pieteikties nodokļu samaksas
termiņa pagarinājumam. Pašvaldībām šogad ir tiesības noteikt citus
nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus.
Likumprojekts arī paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN)
maksātājs par 2020.taksācijas gadu neveic IIN avansa maksājumus no
saimnieciskās darbības ienākuma. Tāpat Valsts ieņēmumu dienests (VID)
atmaksā apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa (PVN)
summu, kas uzrādīta PVN deklarācijā.
Likumprojektā ir arī saglabāti nosacījumi, kas ļauj Covid-19
skartajiem uzņēmumiem neatkarīgi no nozares līdz gada beigām pieteikties
esošajiem krīzes atbalsta instrumentiem, ko administrē “Attīstības
finanšu institūcija Altum”.
Ja saistībā ar Covid-19 izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās
situācijas dēļ pašvaldības kontrolētās kapitālsabiedrības apgrozījums
būs samazinājies par vairāk nekā 50% salīdzinājumā ar 2019.gada
attiecīgo periodu, pašvaldība būs tiesīga saņemt valsts budžeta
aizdevumu kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai, lai
nodrošinātu finanšu resursus kapitālsabiedrības uzturēšanas izdevumiem.
Tāpat pēc ārkārtējās situācijas beigām spēkā saglabāsies atļauja ar interneta starpniecību tirgot alkoholiskos dzērienus.
Līdz gada beigām valsts un pašvaldību iestādes varēs atbrīvo
komersantus un citus saimnieciskās darbības veicējus, biedrības un
nodibinājumus no nomas maksas vai piemērot nomas maksas samazinājumu.
Līdz gada beigām būs arī spēkā iepriekš pieņemtie grozījumi Darba
likumā, kas atļauj padziļinātās sadarbības programmas dalībniekam
samazināt darbiniekam noteikto atlīdzību par dīkstāvi līdz 70% no
darbiniekam izmaksājamās algas.
Tāpat spēkā būs VID tiesības publiski skaidrot, kāpēc atsevišķos gadījumos VID atteicis valsts atbalsta piešķiršanu.
No likumprojekta izriet, ka reliģiskajām savienībām (baznīcām)
neatkarīgi no tā, vai tās ir reģistrētas sabiedriskā labuma organizāciju
reģistrā, līdz gada beigām varēs ierīkot ziedojumu telefonu.
Savukārt noņemt transportlīdzekli no uzskaites, pārtraucot
transportlīdzekļa reģistrāciju uz laiku, varēs līdz šā gada
9.septembrim.
Likumprojekts paredz, ka no valsts atbalsta saņēmēju loka tiks
izslēgtas ārzonā reģistrētas juridiskās personas vai personu apvienības.
Vienlaikus Ministru kabinets varēs noteikt citus atbalsta pasākumus Covid-19 izraisītās krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem.
Jau ziņots, ka saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā līdz 9.jūnijam izsludināta ārkārtējā situācija.
