Alūksnē būs jauna notāre

Septembra sākumā Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs pieņēma trīs notāru zvērestus, tajā skaitā Esēnijas Zemeles, kura savus pienākumus veiks Alūksnē. Jauna notāre būs arī Cēsīs – Linda Trama, bet Līga Laiveniece strādās Valkā un Smiltenē.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs uzsvēra notāra lomu sabiedrības drošībā. “Šis ir visas tiesu sistēmas uzdevums, bet katram tiesu sistēmas amatam tajā sava funkcija. Pēc laba notāra darba lieta tiesā nenonāk,” uzsvēra Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Savukārt Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe kolēģēm, kuru jaunā amata gaitas sākās tieši jaunā mācību gada pirmajā dienā, novēlēja mācīties visu darba dzīvi, un mācīties ne tikai no prakses, bet arī teoriju. “Nekad nevar nonākt līdz brīdim, kad var teikt, ka visu zinu,” uzsvēra notāru padomes priekšsēdētājs. Viņš arī vēlēja rast līdzsvaru starp darbu un personīgo dzīvi un gūt gandarījumu no darba, kas iespējams tad, kad klients ir gandarīts.

Darbu sāks oktobrī

Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektora p.i. Vija Piziča laikrakstu informē, ka zvērināta notāre darbu Alūksnē varētu sākt oktobrī. “Jauna biroja atvēršana un piemērotas dzīvesvietas atrašana nav viegls uzdevums. Esēnija Zemele iepriekš bija zvērinātu notāru palīdze Ventspilī, un tas nozīmē, ka pārceļas uz dzīvi Alūksnē no Ventspils,” stāsta V. Piziča. Vaicājot, cik ilgi E. Zemele strādās Alūksnē, jo zināms, ka notāri rotē jeb maina darbības lokāciju, V. Piziča pauž cerību, ka Alūksnē rasts ilglaicīgs risinājums un E. Zemele Alūksnē varētu palikt pavisam. “Mīliet un lolojiet ne vien viens otru, bet arī jaunos speciālistus, tajā skaitā notāri, lai cilvēki vēlētos palikt jūsu pilsētā. Daļēji tas būs atkarīgs arī no Alūksnes iedzīvotāju attieksmes,” teic viņa.

Kļūstot par zvērinātu notāru, jaunajiem piedāvā vakances, un viņi paši izvēlas, uz kuru pilsētu doties strādāt, saka V. Piziča. “Cik ilgi notārs konkrētajā pilsētā strādā, ir arī atkarīgs no viņa paša – kā iekārtojas dzīve. Laika ierobežojuma nav. Tieši tādēļ mudinām kļūt par notāriem vietējos iedzīvotājus, jo tad ir lielāka iespēja, ka viņš, visticamākais, tur paliks strādāt ilgāk. Par to esam runājuši arī ar pašvaldībām – jārosina par notāriem kļūt jauno paaudzi,” saka V. Piziča un piebilst, ka atbilstoši likumam notārs var strādāt līdz 70 gadu vecumam.

Kārto mantojuma lietas

Pārceļoties uz dzīvi citā pilsētā, notāri saskaras ar problēmu – grūti atrast piemērotu ne vien prakses vietu, bet arī dzīvesvietu. “Piedāvājumu, kur dzīvot, ir ļoti maz, turklāt tas ir neatbilstošs. Piemēram, Alūksnē notārei piedāvāja četru istabu dzīvokli, kur viņa dzīvotu viena pati. Ekonomiski tas nav izdevīgi, jo lielākam dzīvoklim ir arī lielākas izmaksas,” teic V. Piziča un aicina vietējos iedzīvotājus būt atsaucīgiem, jo nereti kāda informācija par īres dzīvokli nav sludinājumos, bet zināma vietējiem. “Kopīgi darīt un risināt. Dzīvot vienā elpā un lietas risināt kopīgi. Ne vienmēr viss ir procedūrās noteikts, un kādreiz var izdarīt savādāk,” saka viņa.

Iedzīvotāji pie notāriem lielākoties šogad vēršas ar jautājumiem par īpašumiem un mantojuma tiesībām. “Interesējas, kas notiks ar viņa īpašumu pēc viņa aiziešanas mūžībā, kā sastādīt testamentu, kādos gadījumos slēgt mantojuma līgumu. Diemžēl ne vienmēr īpašumu vēlas atstāt dzimtā, proti, bērniem. Ja nav labu attiecību ģimenē, tas atspoguļojas arī, kārtojot īpašuma jautājumus,” saka V. Piziča. Šogad notāriem ir jauna funkcija – partnerību reģistrēšana. Atgādinām, ka šī gada 1. jūlijā Latvijā stājās spēkā Partnerības regulējums, kura ietvaros savas attiecības pie notāra var reģistrēt visi pāri. Partnerattiecību regulējums ļauj divām pilngadīgām personām – gan dažāda dzimuma, gan viena dzimuma – reģistrēt savas attiecības pie zvērināta notāra.