Tuvojoties
vasarai, kad laiks sāk palikt siltāks un gaišāks, arvien vairāk
iedzīvotāju interesējas par dažādām diētām svara
samazināšanai. Svarīgi atcerēties, ka drastisku diētu
ievērošana, kas balstīta uz badošanos, ļoti lielu uzņemto
kaloriju samazināšanu, atsevišķu uzturvielu izslēgšanu no
ēdienkartes vai vienveidīgu produktu lietošanu uzturā, ir ne
tikai nevēlama, bet arī bīstama veselībai. Vairāk par to, kāpēc
pavasaris nav piemērots laiks diētām, un nosacījumiem, kas
jāievēro pirms diētas uzsākšanas, stāsta aptieku tīkla
Apotheka farmaceite Līga Cīrule.
“Aptuveni
60 % Latvijas iedzīvoju ir liekais svars un aptaukošanās*, un tas
var būt galvenais iemesls dažādu diētu meklēšanai. Taču
svarīgi atcerēties, ka, lai uzturētu sevi formā, svarīgs ir ne
tikai uzturs, bet arī fiziskās aktivitātes. Ja tomēr nolemts par
labu diētai, jāpārliecinās, ka ar tās palīdzību organisms
saņems visas tam nepieciešamās uzturvielas (taukus, ogļhidrātus,
olbaltumvielas un šķiedrvielas), kā arī vitamīnus, minerālvielas
un enerģiju (kilokalorijas), jo tikai tā organisms spēs
funkcionēt,” stāsta farmaceite Līga Cīrule.
Pēc
ziemas organisms ir novājināts
Rudens
un ziemas periods ir saspringts laiks mūsu organismam, jo tiek
uzņemts daudz mazāk saules gaismas, kas palīdz sintezēt D
vitamīnu. Savukārt D vitamīns atbildīgs par daudzām nozīmīgām
organisma funkcijām, piemēram, imunitātes nodrošināšanu un
laimes hormona serotonīna veidošanu. Tāpat rudenī un ziemā
cilvēki vairāk slimo ar respiratoriskajiem vīrusiem, kas novājina
organismu, kā arī šajā periodā mazāk pieejami mūsu platuma
grādos augušie dārzeņi, augļi, ogas, kas bagāti ar dažādiem
vitamīniem un minerālvielām. Tieši tāpēc pavasaris ir laiks,
kad jo īpaši jāpiedomā par pilnvērtīgu un daudzveidīgu uzturu,
lai palīdzētu organismam atgūt spēkus. Pavasarī ēdienkartē
vēlams iekļaut dīgstus (redīsu, saulespuķu, krešu, kāpostu
u.c.), jaunos zaļumus (dilles, lociņus, pētersīļus), spinātus,
skābenes, salātus, pieneņu lapas, pirmos redīsus un burkānus.
Tāpat tas ir īstais laiks, lai atbrīvotu saldētavu no iepriekšējā
gada krājumiem, piemēram, saldētajām ogām.
Pareiza
ēdienreižu plānošana
Pirmais
no uztura noteikumiem ir pareiza ēdienreižu plānošana –
brokastis, pusdienas, vakariņas, kā arī veselīgas uzkodas starp
ēdienreizēm, piemēram, kāds auglis, dārzenis, rieksti vai ogas.
Galvenajās ēdienreizēs jāiekļauj ogļhidrātus saturoši
produkti kā auzu pārslas, griķi, rupjmaize, dārzeņi, makaroni
(vislabāk pilngraudu), olbaltumvielas saturošie produkti – olas,
kefīrs, biezpiens, piens, zivis –, zivju produkti, liesa gaļa,
kvinoja, sojas pupiņas un dārzeņi kā spināti, tomāti, gurķi,
burkāni, bietes, zaļumi, rukola, lapu salāti, kāposti un kabači.
Tauki pietiekamā daudzumā tiks uzņemti jau ar minētajiem
produktiem un to gatavošanas procesā, tāpēc svarīgi nepārspīlēt
un, piemēram, atkārtoti sildot ēdienu, taukvielas neizmantot.
Būtiski ir ēdienreizes dažādot un ieturēt tādu porciju lielumu,
kas nerada pārēšanās sajūtu.
Pietiekama
šķidruma uzņemšana
Otrais
pamatnoteikums ir nesaldināta šķidruma, piemēram, ūdens
uzņemšana pietiekamā daudzumā. Atkarībā no dzīvesveida,
ēdienkartes sastāva un citiem faktoriem jāuzņem pusotrs līdz
trīs litri dienā. Viens no rādītājiem, kas palīdz sekot līdzi,
vai šķidrums tiek uzņemt pietiekami, ir urīna krāsa un smarža –
ja urīns ir tumšs un ar nepatīkamu smaku, ūdens ikdienā tiek
uzņemts par maz. Tāpat par nepietiekamu šķidruma uzņemšanu var
liecināt arī sausas lūpas un āda. Cilvēkiem ar hroniskām nieru
slimībām svarīgi konsultēties ar ārstu par vajadzīgo šķidruma
daudzuma uzņemšanu.
Individuāls
uztura plāns un fiziskās aktivitātes
Cilvēkiem,
kuri vēlas samazināt svaru, pirms tam noteikti ieteicams
konsultēties ar sertificētiem speciālistiem par individuāli
pielāgotu uztura plānu. Tāpat speciālisti spēs konsultēt arī
par to, kādas fiziskas aktivitātes būtu vēlams izvēlēties, vai
ieteiks speciālistu, kurš sastādīs plānu fizisko aktivitāšu
veikšanai. Viena no vienkāršākajām fiziskām aktivitātēm, kuru
var izvēlēties lielākā daļa cilvēku, ir pastaigas – 10 000
soļu katru dienu, kas atbilst aptuveni sešiem līdz septiņniem
kilometriem. Cilvēkiem, kuri ikdienā šādu attālumu neveic,
jāsecina, ka viņu dzīvesveids ir mazkustīgs.
“Pret
diētām jāizturas ļoti atbildīgi, jo nepareizs uzturs var
negatīvi ietekmēt vēdera izeju, imunitāti, pašsajūtu un
dzīvesprieku. Ilgstoši nepareizu uzturu var saistīt pat ar tādām
nopietnām saslimšanām kā ļaundabīgie audzēji, sirds un
asinsvadu slimības, otrā tipa diabēts un osteoporoze,” brīdina
farmaceite Līga Cīrule.
