1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Kopš 1990. gada 4. maija Augstākā padome ar 138 deputātu balsīm pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, katru gadu šī ir svētku diena. Lai arī šogad liela daļa svētku norišu būs attālināti, ir jāzina, kāpēc svarīgi turēt godā un atmiņās šo svarīgo notikumu, un kāda izpratne par to ir dažādu paaudžu pārstāvjiem.
Caur personīgo pieredziIveta Mikjanska, vēstures
skolotāja:
“Kamēr mums šī diena būs sirdī, kamēr tā mums būs katram personīgi svarīga, tikmēr mēs katrs sapratīsim, ka nav lielākas vērtības par savu valsti, tās neatkarību. Tikmēr mēs arī zināsim, kā šo dienu svinēt. Šī diena ir jāsvin valstiskā mērogā un jāatgādina jaunajai paaudzei par notikumiem un to, ka brīvība pie mums, latviešiem, nemaz tik viegli neatnāca. Domāju, ka šo svarīgo notikumu visvieglāk iemācīt vai ieaudzināt, runājot caur personīgo piemēru.
Bieži jauniešiem stāstu par mūsu valsts karogu. Es dzīvoju laikā, kad par sarkanbaltsarkanā karoga pieminēšanu vai par tā attēla glabāšanu mājās varēji tikt sodīts. Tagad dažkārt pret karogu ir ne tik cieņpilna attieksme. Domāju, paaudzei, kurai nācās piedzīvot citus karogus, šie svētki ir krietni nozīmīgāki. Tomēr katrai paaudzei par kaut ko nākas cīnīties no jauna – gan par savu valsti, demokrātiju, gan neatkarību.
Neatkarības atgūšana mūsu paaudzei bija ļoti svarīgs notikums, savukārt nākamajām paaudzēm uzdevums ir to sargāt un saglabāt un, protams, Latviju padarīt aizvien labāku un krietnāku, pašiem patīkamāku dzīvošanai. Ar to es nedomāju tikai materiālas vērtības, bet arī celt godā svētkus, tradīcijas, sargāt, glabāt un saudzēt vēsturisko un kultūras mantojumu. Gribētos teikt, ka kopumā jaunā paaudze ir patriotiska. Jā, dažkārt negribas kādu gada skaitli iemācīties vai padziļināti studēt, bet kopīgā noskaņa ir patriotiska. Domāju, ka jaunatnei ir svarīga šī valsts, ļoti daudzi šobrīd būtu gatavi iesaistīties jebkādos pasākumos, ja tāda vajadzība rastos. Lai kā arī būtu, šo nozīmīgo dienu noteikti vajag svinēt ģimenes lokā un priecāties, ka neatkarība mums jau ir tik ilgi.”
Cienīt LatvijuLeonards Raiļans, Latvijas
patriots:
“4. maijs ir nozīmīgs datums Latvijas vēsturē. 1990. gada 4. maijā latvieši atguva savu valsti. Mūsdienās cilvēki nenovērtē to, kam nācies iet cauri. Ne katra tauta mūsdienās var lepoties ar brīvu valsti, bet mums tā ir. Cieniet to, cieniet vecākus, neaizmirstiet savu valodu, karogu un himnu. Jāatceras, ka mūsu paliek aizvien mazāk. Tāpēc aizdomājieties par to, kā sargāt savu valsti, un ko tieši varam izdarīt, lai mūsu bērni un viņu bērni varētu dzīvot savā zemē. Lai atgādinātu to, kas ir 4. maijs, par ļoti populāru akciju kļuvuši Baltā galdauta svētki. Tie ir nepieciešami, lai stiprinātu saikni ar savu zemi un līdzcilvēkiem, lai vecāki varētu stāstīt bērniem, cik ļoti svarīgi mīlēt Latviju. Šī ir brīnišķīga akcija, kas vieno cilvēkus neatkarības atjaunošanas dienā, kā arī palīdz neaizmirst šos nozīmīgos svētkus. Diemžēl pašam nav sanācis iesaistīties šajā svētku pasākumā, jo vienmēr bijis jāstrādā.
Lai arī šobrīd valstī ir ārkārtējā situācija, aicinu ikvienu latviešu ģimeni mājās uzklāt galdu, pieminēt šo dienu, klausīties latviešu mūziku un aizlūgt par Latviju. Tā kā šis gads ieviesis lielas korekcijas mūsu ikdienā, novēlu visiem spēku un izturību! Novēlu vienmēr atcerēties to, kas esi! Būsim visi vienoti kopā.”
Sajūsma nedaudz zudusiRūdolfs Vosvenieks, jaunietis:
“4. maijs ir ļoti nozīmīgs datums Latvijas vēsturē. Tiek svinēta Latvijas neatkarības atjaunošanas diena, tādēļ visiem latviešiem šī diena jāatceras kā nozīmīgs notikums. Pēdējos gadus, šķiet, sajūsma par svētkiem ir zudusi, bet ļoti ceru, ka tā atgriezīsies. Uzskatu, ka tautai mazliet trūkst patriotiskā gara, tāpēc iesaku visiem mīlēt savu valsti un cīnīties par to. Pats parasti atzīmēju Latvijas valsts svētkus, sekoju līdzi politikai, cienu latviešu tradīcijas, domāju, ka mani var uzskatīt par patriotu.”
