Kopš
13. marta visa Latvija dzīvo jaunā režīmā. Visiem jāmācās
pielāgoties situācijai, kā arī jāmeklē iespējas, kā izdzīvot
šos laikus, un kā palīdzēt tiem, kam klājas grūti. Pārtikas
nodrošinājums ir otrs svarīgākais jautājums pēc medicīniskā
nodrošinājuma. Pretstatā daudzām citām valstīm, mēs, Latvijā,
esam ļoti labā situācijā, jo pārtikas mūsu valsts iedzīvotājiem
pietiek. Pārsvarā mēs saražojam vairāk nekā krīzes situācijā
spējam apēst.
Iespējams,
patērētājiem, kādu brīdi būs jāpielāgojas – ēst sezonālāk,
ja tiks traucēta starptautiskā produktu kustība. Jau tagad redzam,
ka daudzos veikalos eksotisko augļu un dārzeņu apjoms samazinās.
Tas pat nav ļoti slikti! Tas nozīmē, ka vairāk savu naudu
atstāsim šeit, Latvijā, samaksājot par mūsu zemnieku saražoto.
Šobrīd tas ir ļoti, ļoti svarīgi!
Īsumā,
kas notiek dažādās lauksaimniecības nozarēs:
• Piena
lopkopība.
Kopumā situācija mierīga, bet jau saņemti signāli par
potenciālajām negatīvajām izmaiņām, jo samazinās iespējas
eksportēt mūsu piena produktus! Iespējams, zemnieki piedzīvos
kārtējo piena krīzi zemo iepirkuma cenu dēļ. Mainījušies
patērētāju ieradumi, jo ēdienu vairāk gatavo mājās. Tāpēc
pārstrādātājiem jāpārkārto ražošana – vairāk piena,
biezpiena, krējuma, lēto sieru, mazāk dārgo sieru, desertu.
Eksporta tirgiem vēl pasliktinoties, būs jāražo vairāk ilgi
uzglabājamie produkti – piena pulveris un siers, kas nozīmē zemāku
piena cenu zemniekiem.
• Graudaugi
un eļļas augi.
Visā Eiropas Savienībā ir pieaudzis pieprasījums pēc graudaugu
produktiem. Visur graudu pārstrādes uzņēmumi ir maksimāli
noslogojuši savas ražošanas jaudas. Lai arī pieprasījums pēc
graudaugiem īslaicīgi pieaudzis, nav novērojamas būtiskas cenu
izmaiņas, tās drīzāk svārstās “naftas karu” dēļ. Nav
pamata maizei kļūt dārgākai.
• Ziedi
un dekoratīvie augi.
Šī nozare ir cietusi visvairāk! Pavasarī veidojas 50-70% no gada
apgrozījuma. Šobrīd vidējie ieņēmumi ir aptuveni par 70 %
mazāki nekā iepriekšējos gadus. Ienākumi nesedz veiktos
ieguldījumus, un daudzi audzētāji nevarēs uzsākt nākamo
ražošanas ciklu.
• Augļi
un dārzeņi.
Krīzei sākoties, strauji pieauga pieprasījums, bet tikpat strauji
tas samazinājās. Marta beigās jau bija vērojams izteikts
pieprasījuma kritums, un līdz ar to arī cenu pazemināšanās.
Daudzās valstīs ir kritisks sezonas darbaspēka trūkums, un, ja
tas netiks atrisināts, būtiski samazināsies augļu un dārzeņu
pieejamība ES teritorijā. Problēmas ar darbiniekiem veidojas,
pateicoties slēgtajām robežām un pārvietošanās ierobežojumiem
starp reģioniem, kā arī slēgtajām ES ārējām robežām.
Lauksaimnieki daļēji mēģina problēmas risināt lokāli, darbam
piesaistot bez darba palikušos tautiešus, bet tādās lielās
dārzeņu un augļu ražotāju valstīs kā Spānija, Itālija un
Francija, tas diemžēl nebūs risinājums. Latvijā ir iespēja
nedaudz palielināt agro dārzeņu ražošanu, kamēr importa
produkcijas apjomi samazinās! Tā ir iespēja mums neatdot naudu
citu valstu ražotājiem, bet atbalstīt vietējos zemniekus.
• Gaļa.
Visā ES dramatiski ir samazinājusies ēšana ārpus mājām. Tas
atstājis būtisku ietekmi uz svaigas, augstvērtīgas, sezonālas
(piemēram, jēra) gaļas patēriņu. Būtiski pieaudzis
pieprasījums pēc pārstrādātiem gaļas produktiem. Saimniecībām
būs ieņēmumu kritums par realizētajiem liellopiem. Neskaidri
turpmākie scenāriji, jo gan piena, gan gaļas liellopi tiek
eksportēti uz Eiropas valstīm, un tur situācija pasliktinās. Cenu
kritums jau martā ir novērojams 15 % robežās dzīvo liellopu
eksportā.
• Darbinieku
skaita neprognozējamība visās nozarēs.
Ja kāds saslimst, tad karantīnā jādodas gan tiem, kas ar konkrēto
cilvēku kontaktējušies, gan viņu ģimenes locekļiem. Šis ir
augsts risks lauksaimniekiem, jo aizvietotājus būs ļoti grūti
atrast. Tādēļ aicinām ļoti rūpīgi plānot darbinieku grafikus,
aizsardzības pasākumus, aktīvi runāt ar kaimiņiem, kuri problēmu
gadījumā varētu palīdzēt.
