-
Martā
inflācija Latvijā bija zemākā pēdējo 3 gadu laikā -
Šobrīd
inflāciju visvairāk ietekmē naftas cenu kritums -
Latvijas
ekonomikas bremzēšanās ātrums ir straujāks kā 2009. gadā -
Augošais
bezdarbs ievērojami mazinās algu spiedienu
Martā
Latvijā strauji samazinājusies patēriņa cenu inflācija un
salīdzinājumā ar 2019. gada martu cenas kāpušas vien par 1,4%,
liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.
Tas ir zemākais inflācijas līmenis Latvijā pēdējo 3 gadu laikā
un viens no straujākajiem gada inflācijas tempa kritumiem viena
mēneša laikā kopš 2009. gada. Faktiski šis ir pirmais signāls
par to, cik liels ir COVID-19 vīrusa izraisītais šoks gan
Latvijas, gan pasaules ekonomikā kopumā un neizslēdzu, ka šogad
Latvijā varētu atgriezties deflācija. Vēsta Bankas
Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Šobrīd
inflāciju Latvijā visvairāk ietekmē naftas cenu kritums.
Aptuvenas aplēses liek domāt, ka naftas patēriņš pasaulēs ir
sarucis par 10-20% un pēc OPEC valstu, kā arī Krievijas nespējas
vienoties par ieguves apjoma samazinājumu, naftas cenas biržās ir
samazinājušās no 50 līdz 60 ASV dolāriem par barelu līdz
aptuveni 20-30 dolāriem šobrīd. Līdz ar to degvielas cenas
Latvijā martā samazinājās par 7%.
Citās
preču un pakalpojumu grupās martā lielas izmaiņas vēl nebija
vērojamas un apģērbu, kā arī apavu cenās fiksēts ierastais
sezonālais cenu kāpums. Taču turpmākajos mēnešos noteikti
redzēsim daudz izteiktāku deflācijas spiedienu arī citur.
Spriežot pēc bezdarba pieauguma ātruma, mobilitātes, kā arī
patēriņa krituma, Latvijas ekonomikas bremzēšanās ātrums šajās
nedēļās ir straujāks kā 2009. gadā un Latvija ekonomikai
zaudējumi šobrīd varētu būt ap 20-25 miljoniem eiro dienā.
Un
tas nav tikai dēļ nozarēm kuru darbība faktiski ir apturēta,
piemēram, viesnīcas, aviācija un restorāni. Lielas nenoteiktības
apstākļos ne pirmās nepieciešamības pirkumi tiek atlikti un
augošais bezdarbs ievērojami mazinās algu spiedienu. Protams
atsevišķām preču grupās cenas noteikti augs, piemēram,
dezinfekcijas līdzekļiem un sejas maskām, taču ienākumu kritums
pasaulē ir liels un tā rezultātā pat pārtikas cenas pasaulē
kopš gada sākuma ir samazinājušās par 5%.
Precīzas
prognozes nedz par ekonomiku, nedz patēriņa cenu izmaiņās šobrīd
nav iespējams izdarīt, jo tas lielā mērā ir atkarīgs no tā,
cik sekmīgi izdosies ierobežot vīrusa izplatību un cik ātri
varēsim atgriezties pie normālas ekonomiskās aktivitātes. Uz šiem
jautājumiem šobrīd atbildes mums nav. Taču šobrīd ir skaidrs,
ka inflācija Latvijā šogad nepārsniegs 1% un atsevišķos
mēnešos, visticamāk, būs vērojama arī deflācija.
*Deflācija (latīņu: deflatio — ‘saspiesties’, ‘samazināties’) ir process, kurā parasti ir novērojams naudas vērtības pieaugums un vispārēja cenu līmeņa pazemināšanās.[1] Ekonomikā ar deflāciju saprot tiešu pretstatu inflācijai.[1]
Deflācija izraisa ekonomikas kritumu, jo cenu krituma dēļ cilvēki izvēlas nevis ieguldīt naudu (neinvestēt un nepirkt), bet gan to krāt, lai pēc kāda laika (pēc dažiem gadiem) iztērētu šo naudu izdevīgāk tāpēc ka tad cenas būs jau krietni zemākas. Rezultātā stipri samazinās pieprasījums, kas vēl vairāk stimulē cenu kritumu uz precēm un arī preču ražošanas samazināšanos tāpēc, ka pieprasījums ir pārāk mazs. Tādā veidā notiek ekonomikas lejupslīde.
Tāpat deflācija parasti izraisa salīdzinoši lielu un pieaugošu bezdarba līmeni, kas vēl vairāk negatīvi ietekmē kopējo tautsaimniecību.[2] (Avots – Vikipedija.lv)
