Pielāgojoties šim laikam un apstākļiem, man ir liels prieks par daudzajiem cilvēkiem, kuri ievēro noteikumus. Paliek mājās, menedžē lietas attālināti un pārvar dažādus izaicinājumus. Turklāt, nesen pārlapojot mūsu laikraksta numurus, izlasīju kādu no savām slejām, kas tapa tieši pirms gadu mijas. Tajā rakstīju – man ir sajūta, ka 2020. gads nesīs jaunus izaicinājumus. Lūk! Šis patiešām ir visai liels izaicinājums. Ar to mēs – latvieši, protams, tiksim galā, jo esam sīksta tauta.
Lai nedaudz novirzītu domas no “par un ap vīrusu”, ir vēl kāda problēma, ko esmu dzirdējusi no gandrīz katra otrā sarunu biedra, pa tālruni, protams. Ēšana! Saka: paēdis cilvēks – laimīgs cilvēks. Tomēr šajā laikā tiem, kuri ir mājās, ir problēmas ar ēšanu, drīzāk ar pārēšanos vai visu laiku kaut kā ēšanu. Piemēram draudzene Nr.1 saka: “Es nevaru, es visu laiku ēdu, našķošanās un vēlās vakariņas jau kļūst par ikdienu.” Persona Nr. 2: “Esot mājās, jāgatavo biežāk, bērni mājās – nepārtraukta knakstīšanās gar ledusskapi. Visu laiku mutes kust.” Un vēl un vēl dažādas frāzes par ēšanu. Piekritīšu, mājās esot, apetīte ir lielāka.
Sociālajos tīklos bija pat joks, ka pagājušajā gadsimtā sievietes, kuras neslīka, bija raganas, savukārt 2020. gadā – sievietes, kuras, mājās esot, nepieņemas svarā – ir raganas. Tas, protams, joks. Taču, ja paskatāmies plašāk, cik aktīvi sākuši darboties dažādi kulināri, vēl vairāk parādījušās dažādas receptes un interesanti veidi, kā pagatavot, piemēram, pildītās pankūkas. Turklāt – tik vienkārši! Rokas pašas stiepjas pēc cepamās pannas. Jāatzīstas, arī man patīk šī eksperimentēšana virtuvē. Un vēl, ja sanāk, un vēl, ja garšo! Kolosāli.
Tomēr ne tikai kulināri uzdarbojas tīklos, līdz ar attālināto pieeju “uzplaucis” arī diētu, veselīga uztura un citu speciālistu laiks. Bezmaksas treniņš, bezmaksas deju nodarbības, bezmaksas uztura plāns. Tas viss un vēl vairāk zibsnī acu priekšā ik dienu, glaudot savu kabatas biedru – viedtālruni. Tāpēc man gribētos teikt, ka viss tomēr ir līdzsvarā. Jāatrod pareizās pieejas.
Ēst var un vajag. Tikai – vai ēdam veselīgi? No pieredzes, visu recepšu drūzmā var atrast visdažādākās – no sabiedrībā zināmu cilvēku līdz vecmāmiņu noglabātām veselīgo ēdienu receptēm. Varbūt tomēr kādu reizi arī vairāk pakustēties, piemēram, piedaloties tiešsaistes treniņos internetā. Vai, pašiniciatīvas vadīti, uztaisām kādu pietupienu, dodamies garākā pastaigā, katru dienu “nospraužot” augstāku mērķi. Es varu tikai uzteikt Alūksnes iedzīvotājus, jo ik dienu savās pastaigās redzu pretim nākot vai skrienot kādu jaunu cilvēku. Tas priecē, jo esam ne vien atbildīgi, bet arī veselīgi!
