Ar iepriekš zināmajiem koronavīrusiem pasaule sadzīvo jau desmitiem
un simtiem gadu, un arī ar jauno Covid-19 vīrusu nāksies sadzīvot ilgu
laiku, jo tas ir pierādījis spējas izdzīvot cilvēku populācijā,
piektdien preses konferencē atzina Slimību profilakses un kontroles
centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses
departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Perevoščikova vērtējumā, labā ziņa ir tā, ka vairumam sasirgušo
slimība norit vieglā formā – 80% līdz 90% inficēto slimība norit bez
simptomiem, bet viņi joprojām izplata šo vīrusu, paši par to nezinot.
“Galvenais, kas ir nepieciešams, lai būtu laiks sagaidīt vakcīnu,”
nākotnes perspektīvas iezīmēja SPKC eksperts. Situāciju palīdzētu
uzlabot arī zāles, kuras specifiski domātas šim vīrusam un kas varētu
parādīties pirms vakcīnas, piebilda Perevoščikovs. “Ja tagad būtu zāles,
kas palīdzētu, (..) varētu izārstēt sasirgušos ar smagiem simptomiem,
kamēr tie, kuriem simptomi ir viegli, varētu atveseļoties paši,”
klāstīja epidemiologs.
Pašlaik gan šādu medikamentu nav, tāpēc ir jāievēro sociālās
distancēšanās pasākumi. Ja infekcija neizplatīsies strauji, veselības
aprūpes sistēma nebūs pārslogota un pacientiem varēs sniegt adekvātu
aprūpi, skaidroja Perevoščikovs.
Raugoties uz dažādu valstu pieejām infekcijas apkarošanā,
infekotologs izdalīja divas stratēģijas. Pirmais scenārijs, kam sekoja
Ķīna un Itālija, kā arī citas Eiropas valstis, ir ierobežošana. Šīs
pieejas pamatā ir inficēto atklāšana un izolēšana, kontaktpersonu
noteikšana, kā arī citi pasākumi, kas ir attiecināmi uz individuāliem
cilvēkiem un kas neļauj slimībai izplatīties. Šāda stratēģija tiek
piekopta ar mērķi maksimāli ierobežot slimības izplatību un sagaidīt
vakcīnu vai efektīvus medikamentus.
Savukārt otrā stratēģija tiek dēvēta par mīkstināšanu, un tā balstās
uz principu, ka populācijai vajadzētu ļaut izslimot ar šo vīrusu, lai
tādējādi veidotos imunitāte, kamēr smagiem gadījumiem tiktu nodrošināta
adekvāta veselības aprūpe.
Pēc infekotologa paustā, abu stratēģiju gadījumā parādās būtisks
jautājums, kā pasargāt veselības aprūpes sistēmu no liela pacientu
pieplūduma, lai novērstu krīzi veselības aprūpes sistēmā, nepieļaujot
ārstu inficēšanos un izvairoties no pieejamā gulta skaita izsīkumu, kā
tas ir novērojams Itālijā un Spānijā.
Tāpēc abu stratēģiju piekritēji īsteno sociālās distancēšanās
pasākumus – atšķirība ir tajā, kā tie tiek īstenoti. Abos gadījumos, lai
nepieļautu veselības aprūpes sistēmas pārslogotību, tiek ieviesti
karantīnas pasākumi, kas svārstās no viegliem līdz smagiem
ierobežojumiem, skaidroja SPKC eksperts.
Pastāv arī gadījumi, kad šīs pieejas tiek mainītas. “Mēs redzējām, ka
Lielbritānija sākumā nevēlējās neko ierobežot, bet, parādoties lielam
pacientu pieplūdumam, tika ieviesti stingri karantīnas pasākumi,” sacīja
Perevoščikovs.
Latvijā “nav indikāciju par to, ka veselības aprūpes sistēma nevar tikt galā” ar esošo slimnieku pieplūdumu, vērtēja eksperts.
“Jautājums ir par to, kad vajag ieviest ierobežojumus. Visi
ierobežojošie pasākumi var likt ieilgt slimībai, tostarp jāņem vērā
sociālā un ekonomiskā ietekme,” dilemmas stratēģiju izvēlē skaidroja
SPKC eksperts.
Infektologs prognozēja, ka Latvijā, ņemot vērā izvēlēto cīņas
taktiku, viss liecina par to, ka slimība izplatās mēreni. Tāpat būtiski
ir tas, ka Latvijā izmeklējumu skaits ir liels.
Tomēr Latvijā iezīmējas jaunas tendences. “Ja epidēmijas sākumā
runājām par ievestiem gadījumiem vai inficēšanos no ģimenes locekļiem
vai kolēģiem, tagad katru dienu redzam inficēšanos no citiem, tostarp
nezināmiem avotiem,” skaidroja infektologs.
Jau ziņots, ka piektdien Latvijā konstatēts pirmais Covid-19
slimnieka nāves gadījums – 99 gadus vecās sievietes nāves iemesls gan
nebija jaunais koronavīruss, bet citas hroniskas saslimšanas, informē
Veselības ministrijā (VM).
SPKC apkopotā informācija liecina, ka pēdējā diennaktī Covid-19
apstiprināta vēl 35 cilvēkiem, bet kopumā ar to valstī saslimuši 493
cilvēki.
Iepriekšējā diennaktī veikti 1364 izmeklējumi personām ar aizdomām
par saslimšanu ar Covid-19, bet līdz šim kopumā Latvijā veikti 18 198
Covid-19 testi.
No 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu
izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu
pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
Informē Leta.
